Nu lūk! Tāds sanāca priekš pašiem. Jāsaka gan, ka pirmais variants ar zaļo riņķi man šķiet tomēr simpātisāks. Bet zaļais beidzās un jāpriecājas par to kas ir.
Bet uz galda liekamais ir no pagājušā gada, mazliet uzprišināts.
Reizēm jau pietiek ar vienu mazu sīkumiņu- krikumiņu, lai skats uz veco liktos svaigs. Šoreiz par krikumiņu noderēja pagājušo gad filcēta pūcīte ziemassvētku noskaņās.
Tā, kā mājās skraida mazs piņģerots, tad drošības nolūkos vainagu noliku uz etažiera.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru