otrdiena, 2015. gada 23. jūnijs

Līksmi nolīgot, mana Latvija!


Līgo vakarā no lietus nenobīties, saulrietu caur mākoņiem ieraudzīt. Jāņu nakti negulēt, saullēktā rīta rasu sadzerties.
Un atcerieties, ka maģiskajā saulgriežu laikā no dabas uzņemtā enerģija būs svētīgāka, nekā lielveikalos pusfabrikātos nopirktā.
Līksmi nolīgot, mana Latvija!

otrdiena, 2015. gada 16. jūnijs

Mīlas Namiņš Bebru Gaumē. Un Moricsala


 Kurš gan neatpazīst tās brūnās zīmītes ceļmalās ar norādi, ka pēc tik un tik soļiem ir iespēja apskatīt kādu dabas objektu. Tā nu mēs, nonākot Usmā, apslacinot kājas Usmas ezerā ļāvāmies, lai norādes mūs ved uz apskates vietām. Dziļi apslēptu krūmos atradām šo te- lieliem burtiem aicinājumu- nāc un redzi!


Ja reiz ar tik lieliem un baltiem burtiem aicina, grēks taču neiet! Gājām ar. Un pārsteigums auga ar katru soli
Iesākumā mazliet šķībā laipa gan biedēja, bet interese uzveica nedrošību.


Bebru namiņš! Un, turklāt, varens meistars pastrādājis. Ne kurš katrs puskoka lēcējs varētu no tādiem zaru krikumiem uzbūvēt jauku saulītes baudīšanas beņķi un galdiņu kafijai 
 
 



Mēs gan ilgi iekšpusē neuzturējāmies. Bija sajūta, ka esam bez atļaujas ielauzušies kāda privātā telpā. No vienas puses tas uzraksts "nāc un redzi" gan mierināja, ka gan jau nevienam netraucējam, no otras pa mizu dabūt ar negribējās
Un te nu jāsaka, ka kaut kāda papildus informācija šajā brīdī būtu noderējusi.  Ar  "nāc un redzi" nepietika.



Iekšpusē izgatavotā zaru sekcija bija labs pierādījums tam, ka dažreiz skaistumu var salasīt zaru čupā! Ir tikai jāprot.

 Šeit var atrast kontakttālruni, ja ir  vēlme pavadīt laiku bebru mājiņā.


 Pa labi no bebru mājas garās niedrēs ved dēļu laipa. Ļoti bailīgajiem neiesaku, jo vietām dēļi šūpojas un neveiklajiem ir iespēja iegāzties mitrās niedrēs, bet pārējie drošsirži var doties uz ļoti mazu skatu tornīti un paskatīties uz Moricsalas rezervātu. Priekšā jau gan tikai sala ar mežu, toties ir iespēja klusām paklausīties apkārt esošajās skaņās. Pļurkšķ un kļurkšķ un pļuņkšķ, iespurdzas, aizklaigājas un vienkārši vītero. Skaņu improvizācijas šedevri ik brīdi


 Skats uz bebru mītni no skatu tornīša. Kolosāla romantika!


Mežš. Miers.


 Mēs laikam esam suņu magnēti. Jo gandrīz ikvienā šādā ceļojumā mums piebiedrojas kāds suns. Šis bija vienkārši unikums. Ļoti gudrs un ļoti labs psihologs. Dažbrīd pārņēma sajūta, ka šis suns ir apmācīts terapijai ar bērniem.


 Un te, noslēgumam skats uz Usmas ezeru. Ja sakārojas makšķerēt, tad gan jārēķinās, ka te ir licenzētā makšķerēšana. Bet zivju te ir ka biezs.


Lai arī jums veiksmīgi ceļojumi!

pirmdiena, 2015. gada 15. jūnijs

Todien

Todien mēs bijām pie frizieres




 
Un pēc tam mēs tādi smuki aizbraucām uz Usmu. Ienāc rīt un pastāstīšu ko mēs kolosālu tur ieraudzījām



trešdiena, 2015. gada 10. jūnijs

Mani Mīļie Krustiņi


 Mazās pēdiņas, kas pēdējās aiztipinājušas pie saviem mazulīšiem. Pie šīs shēmas esmu jau tā pieradusi, ka brīžam šujot liekas, ka shēmā nemaz nav jāskatās. Jau izstrādājusies tehnika- ar kurām diegu krāsām sākt, un secīgi turpināt. 


Jau iepriekš rakstīju, ka kārojas savam priekam kādu smukumu uzšūt. Lai arī darbs ritēja raiti, tas nav gluži tas pats, kas šūt jau tik pierastās pēdiņas ar astoņiem diegiem. Šim darbam ir divdesmit septiņas diegu krāsas, un brīžam uz auduma bija seši, septiņi pavedieni. No vienas puses darbs nenorit monotoni, bet otras puses ir mazliet jāpiešaujas un jāizstrādā sava sistēma, lai nesapītos diegu līdzīgajos toņos...


Bet vēl runājot par pēdiņām- apkopoju visus mazo ķepu darbus vienā kolāžā
Vienkopus skatoties neticās, ka esmu tās visas uzkrustiņojusi.  Mazais lepnums par sevi :)


Lai jums arī lepnums par sevi!

otrdiena, 2015. gada 2. jūnijs

Košumiņi

Pasaule ievīta ziedu plīvurā smaržojošā un reibinošā, pārliecinošā krāsu gammā no baltā līdz tumši rozā, ar stipru dzeltenā piešprici...Tik tas vējš, drēgnums un lietus pa brīžam pabojā prieku, eh, bet vai tad kādreiz līdzējusi sūkstīšanās? Šogad ir tā un neko mēs tur nepadarīsim. 


Visticamāk, ka kādu brīdi tā arī turpināsies- pa vienam ierakstam nedēļas garumā. Rokas ielīgušas lielizmēra darbos. 
Mēģinu notvert visus tos brīžus, kad saule lutina un silda. Esam dārzā. Pirmais košums sagaidīts, saplaucēts. Bet, ak, kādi lieli plāni šai vasarai dārzam...
 



Bet, ja laiks ārpusē jauc frizūru, lien aiz krāga, skrien ausī un saldē ka prieks, tad nekas cits neatliek kā košumu meklēt iekšpusē. Mana šī pavasara krāsu terapija. Divdesmit septiņas krāsas un dzeņa doma pakausī, ka otru šīs sērijas gleznu arī dikti vajadzētu. Tik nezinu kā tur beigsies ar to pacietības mēru...

 
Mana košā palodze. Nevaru saprast- kaimiņiene rudenī uzdāvināja Sanpauliju, likās, ka podiņā ir viena, bet tagad pavasarī gadījās trīs! Ņēmu un to košo prieku sastādīju atsevišķos podiņos.
Vairāk ir košāk!


Baltie smaržojošie pavasara kareivji


Lai jums smaržojošas, košas dienas!