Mazās pēdiņas, kas pēdējās aiztipinājušas pie saviem mazulīšiem. Pie šīs shēmas esmu jau tā pieradusi, ka brīžam šujot liekas, ka shēmā nemaz nav jāskatās. Jau izstrādājusies tehnika- ar kurām diegu krāsām sākt, un secīgi turpināt.
Jau iepriekš rakstīju, ka kārojas savam priekam kādu smukumu uzšūt. Lai arī darbs ritēja raiti, tas nav gluži tas pats, kas šūt jau tik pierastās pēdiņas ar astoņiem diegiem. Šim darbam ir divdesmit septiņas diegu krāsas, un brīžam uz auduma bija seši, septiņi pavedieni. No vienas puses darbs nenorit monotoni, bet otras puses ir mazliet jāpiešaujas un jāizstrādā sava sistēma, lai nesapītos diegu līdzīgajos toņos...
Bet vēl runājot par pēdiņām- apkopoju visus mazo ķepu darbus vienā kolāžā
Vienkopus skatoties neticās, ka esmu tās visas uzkrustiņojusi. Mazais lepnums par sevi :)
Lai jums arī lepnums par sevi!
Un mums liels prieks par 'čaklās laumiņas darbiem :)
AtbildētDzēstTas labi, ka prieks. Tas bija galvenais mērķis :)
Dzēst