Kukainīt, re kā saule spīd!

   Vēl viena daļiņa no aisberga. Kukaiņi sāka mosties uz Lieldienu laiku. Nu jau liela daļa salidojuši pie saimniekiem un veikalā "Una".
Šopavasar esmu mācījusies jaunas tehnikas, metusi pati sev izaicinājumu un esmu diezgan apmierināta ar sasniegto.
Tāds nu ir mans pavasaris šogad. Skaists, vai ne?

Durvis, Kas Smaida Un Sveicina

Izdomāju, ka visi manis veidotie durvju dekori jāsaliek vienā galerijā. Pirms sāku fotogrāfēt, domāju, ka man to ir krietni vairāk. Izrādās, ka tikai desmit.

 

Latvijas Svētkiem

 

 Ragannaktij

 

 Amorsvētkiem

 

 Zirga gadam

 

 Lieldienām

 

 Pavasarim

 

 Vasarai

 

 Jāņiem

 

 Rudenim

 

 Ražas Svētkiem

Un Dažreiz...

Un dažreiz man nolaižas rokas un liekas- nu kam man to visu? Kam to visu vajag?
Un tad, kad mēs devāmies mājup no uguņošanas 18. novembrī, ko Talsiem uzdāvināja uzņēmums vika wood es aizdomājos... Privāts uzņēmums uzdāvina savai pilsētai svētkus. Tikpat labi mēs varam teikt- nu kam viņam tas? Naudu nav kur likt? Un kam mums vispār kaut ko rotāt? Kam mums kaut ko svinēt? Nu kam tas viss?
 Bet tad jau jēgas nav nekam. Vienīgais ko mēs šajā dzīvē varam darīt ir priecāties. Svinēt dzīvi. Svinēt ar garšu. Jo patiesībā jau it viss šajā pasaulē ir izgaistošs. Ja mēs nevaram likt brīnīties, priecāties, smieties, ja nevaram izkrāsot šo pasauli, tad jau dzīvi plosītu tikai skumjas un kari...
Un mēs katrs šo dzīvi krāsojam ar krāsām, kas mums dotas. Es to daru šādi. Kāds cits to dara audzinot bērnus, vēl  kāds cits uzdāvinot patriotiskas sajūtas caur uguņošanu, vēl kāds salabojot kaimiņam datoru un beigās nenoplēst par to deviņas ādas un vēl un vēl, un vēl. Bezgalīgi. Tajā ir tā sāls. Tā dzīvošanās jēga. Pats galvenais- darīt to, ko sirds patiešām vēlas. Kaut vai tas ir mazs nieks, kaut tas aizņemtu tikai desmit minūtes tavā dienā. Izdari to, kas tev un taviem tuvajiem sagādā siltumu, smieklus, jēgu dzīvošanai.

***
Un mani rūķi tovakar ieguva citu jēgu. Man nevajag miljons cilvēkus, lai rastu prieku par to ko daru. Man vajag miljons smaidus no tiem cilvēkiem, kas to visu redz.

 

 

 

 

Ak, Eglīte

Saka, ka tūlīt, tūlīt un būšot sniegs. Jau rīt. Un tad vēl mazliet un pilsētās un pagastu laukumos sāks iemirdzēties egles. Tiks sagaidīta pirmā advente. Sāks skanēt ziemassvētku dziesmas un pasaule iegrims mazliet uzspēlētā labsirdībā. Vai atmodinātā. Un pavisam īsu mirkli, pirms paša svētvakara, ļaudis sasirgs ar dāvanu meklēšanas drudzi. Un tā tam visam ir jābūt. Tas ir mūsu laikmets. Un visos laikos ir izlecēji, kas šos drudžus neatbalsta, kas tam visam jau pieiet laicīgi. Manā slepenajā atvilktnē krājas mazas dāvanas jau no septembra. Bet šuju jau no janvāra.

Esmu beidzot spērusi vienu soli uz priekšu un aiznesu savus darbus uz veikalu. Tagad arī  Talsu Centrs veikalos "Una" un "Zaļā Krūze" ir nopērkami eglīšu un dāvanu dekori.

Tāpat arī mani darbi būs aplūkojami un pieejami Dundagā pilī ikgadējā izstādē. Un tā kā Talsu Centra veikali bija tāds spontāns solis, tad tagad man nākas to visu darīt no gala.

 

 

Bet ir o.k. Cilvēkam ir jādarbojas. Ideju galvā ir simtiem, bet visam nepietiek spēka un un pacietības. Un tad vēl tas nolāpītais slinkums. Ir jau dāmas, kas mani slavējot saka, ka rokas man zibot 24 stundas diennaktī, bet jāsaka, ka ne vella! Tik traki ar mani nav :)

 

Zaķīši

Re, kādi šogad uz lieldienām zaķīši saskrējuši-

 

 

 koši un raibi kā lieldienu olas. Un saleca gan zaros karāties un draiskoties,

 

 

gan uz šņori  saulītē žāvēties

 

Trīs draiskuļi pie durvīm sveicinās

 

Bet divi ausaiņi uz olām tupēs

 

 

 

 

Pildījums

Savukārt tos filca atgriezumus, no kuriem karodziņi vairs nesanāca, es sapildīju ziloņiem vēderā. Vienīgi jāsaskaņo nedaudz krāsas, jo gaišajiem ziloņiem tumšo filcu atgriezumus likt nevar, savādāk cauri spīd. Nu lūk. Bet gribētos zināt ko citas dāmas ar šiem atgriezumiem dara :)

Atgriezumu Ķiņķēziņi

Vieninieks ar garu snuķi, meklē, kur var nopirkt puķi...

 

Garām baltā sniedziņā- joņo maza stirniņa...

 

 

Kas gan zina, kas ir viņi-šie divi mazie ķiņķēziņi...

 

 

 

Tik sen nebiju ālējusies un rīmējusi, ka vairs tik viegli nevedas tā lieta :)

 

 

Ak, Valentīn!

 

Šo 12 cm lielo lāci dāvināšu savam mazajam sienāzim kā nelielu uzmanības apliecinājumu mīlestības svētkos.

 

 

Savukārt šāds te- karājas pie ārdurvīm sveiciena vietā. Ir kur aci piesiet gaidot, kad namamāte atvērs durvis.

 

 

Un mazie lāči nav tikai dekorācija, tie varēs dzīvoties arī ārpus kabatām.

 

Te mazākas sirdis ar vienu kabatu un vienu lāci.

 

Un nobeigumam- mīlestības vēstule. Vismīļākajam.