Arī Dundagā Eglīte Mirdz

Mēs gan nepaspējām uz pašu eglītes iedegšanu. Mazliet žēl, sienāzim dikti patīk eglītes. Neviena nepaliek bez ievērības, lai kur mēs ietu.  Mazā, smalkā balstiņa, ikreiz mīļi paziņo- "egīte"!

 

 

Pils iekšpaglamā bija sabraukuši tuvi un tāli tirgotāji ar dabas veltēm un kārumiem, tāpat arī neizpalika dažādi redzēti un neredzēti roku darinājumi.

 

Neizpalika radošās darbnīcas. Bija pat Laimes Lācis ieklīdis, bet to nepaspēju noķert. Bija kartupeļu pankūkas par divdesmit eirosū (centiem) un tēja.

Ja jūs zinātu kas par tēju! Recepte noteikti tiek turēta dziļā slepenībā. Un šis nav pirmais gads, kad nobaudu silto gardumu. Tādu tēju var dabūt tikai tur!

 

 

Bet pils iekšpusē vienā no zālēm tika atklāta ikgadējā amatnieku izstāde. Jāsaka, ka šogad ir īpaši daudz dalībnieku ar interesantiem darbiem. Īpaši pārsteidza gardumu burciņas!

Vienkopus uz visu skatoties likās, ka izstāde raiba kā Lieldienu ola, ņemot vērā latvieša vadmalas pelēko mentalitāti mazliet neierasti. Bet noteikti tikai vienkopus ņemot. Katrs jau tomēr atrod savu krāsu.

 

 

Arī Rūta Roze piedalās. Un ar nemaz tik pelēka nav sanākusi, kā bija sākumā iedomājusies. Tāda dīvaina sajūta- stāvi skaties kā pēta tavus darbus un ceri, ka pūlī neuzradīsies neviens, kas atklās tevi. Ka tu izspiego :)

 

 

Būs jau jāizskrien vēlreiz. Gribas tā pa mierīgo visu izpētīt. Kad nav pūļa.

 

Un, ja sanāk būt Dundagā- aizejiet līdz pilij! Ne tikai Rūtas Rozes dēļ. Vai Zaļās Jumpravas dēļ. Tur ir lieliska un viesmīlīga komanda, kas to visu organizē.

 

Ak, Eglīte

Saka, ka tūlīt, tūlīt un būšot sniegs. Jau rīt. Un tad vēl mazliet un pilsētās un pagastu laukumos sāks iemirdzēties egles. Tiks sagaidīta pirmā advente. Sāks skanēt ziemassvētku dziesmas un pasaule iegrims mazliet uzspēlētā labsirdībā. Vai atmodinātā. Un pavisam īsu mirkli, pirms paša svētvakara, ļaudis sasirgs ar dāvanu meklēšanas drudzi. Un tā tam visam ir jābūt. Tas ir mūsu laikmets. Un visos laikos ir izlecēji, kas šos drudžus neatbalsta, kas tam visam jau pieiet laicīgi. Manā slepenajā atvilktnē krājas mazas dāvanas jau no septembra. Bet šuju jau no janvāra.

Esmu beidzot spērusi vienu soli uz priekšu un aiznesu savus darbus uz veikalu. Tagad arī  Talsu Centrs veikalos "Una" un "Zaļā Krūze" ir nopērkami eglīšu un dāvanu dekori.

Tāpat arī mani darbi būs aplūkojami un pieejami Dundagā pilī ikgadējā izstādē. Un tā kā Talsu Centra veikali bija tāds spontāns solis, tad tagad man nākas to visu darīt no gala.

 

 

Bet ir o.k. Cilvēkam ir jādarbojas. Ideju galvā ir simtiem, bet visam nepietiek spēka un un pacietības. Un tad vēl tas nolāpītais slinkums. Ir jau dāmas, kas mani slavējot saka, ka rokas man zibot 24 stundas diennaktī, bet jāsaka, ka ne vella! Tik traki ar mani nav :)

 

Smukumu Izstāde- Tirdziņš Dundagā

Jau no novembra beigām Dundagā aplūkojama rokdarbu parāde un tirdziņš vienlaikus. No tuvākas un tālākas Dundagas apkaimes savus darbus savedušas rokdarbu mīļotājas un darinātājas. Pagājušo gadu piedalījos ar krustdūrienā izšūtām kartiņām. Šogad arī ir kartiņas, bet gada garumā ir tapuši vēl visādi skaistumi. Šī izstāde man ir kā tāds labs atskaites punkts sev pašai- cik tomēr daudz visa kā pa gadu ir bijis sadarīts. Protams, te ir tikai maza daļa no visa paveiktā, bet ne tā sliktākā.

Mans stendiņš ir jau patukšots no kartiņām un stīpu puķēm, pie dažām somām jau gozējas taurenis ar uzrakstu "rezervēts" . Paldies arī kādai foršai meitenei, kas man aizlienēja skaistu matu ērkuli uz kura uzskatāmi nodemonstrēt stīpu puķu skaistumu.

 

Ar saviem darbiem šogad startē arī mazās māsas. Jaunākā ar krellēm un auskariem, bet vidējā ar trīs skaistiem, košiem lakatiem. Bildē mana mazā māsa Mandiņa :) Mandiņ- nākamgad pa visu sienu , kā runājām? :D

 

Un šeit neliels ieskats izstādes darbos-

 

Smalkas sedziņas, koši paklāji, silti deķi un zeķes gan lielām kājām, gan pavisam mazām ķepiņām. Rakstaini cimdi ar!

 

Gleznas, kartiņas un adventes vainagi, šalles un tamborēti eņģelīši.

 

Smalku pērļu kartiņas, no kurām izstaroja ne tikai rūpība, bet arī liels mīļums.

 

Superīgas kūciņas!

 

Lakats gandrīz kā no vecmāmiņas pūralādes. Man viņš liekas jo īpaši sirdij tuvs, jo krāsu salikums atsauc atmiņā no bērnības epizodes ar tādas pat krāsas traukiem.

Tamborēti smukumtrauki. Man pašai sev gan gribētos tādu no lina diega tamborētu. Tādu dikti latvisku. Bet arī šie ir gana smuki :)

 

Ja esiet Dundagas pusē, aizcilpojiet līdz pilij, aplūkojiet savām acīm. Pabarojiet dvēseli, smelieties iedvesmu, varbūt vēl atradīsiet sev vai kādam tuvajam mīļu dāvanu.

 

Dundaga. Izstāde pilī

Kādu dienu ņēmu un noliku visus lielos darbus malā un pateicu pati sev- tā, tagad es šūšu kartiņas. Es nezinu, kur es viņas pārdošu, bet pārdošu. Šuvu, domas raidīju kosmosā, un piedāvājums nāca pats- zvana jautā- va' ta' tev nekā nav sataisīts ko izstādē tirdziņā ielikt. Ir, ir, kā ta nav, ir :) Dundagas pilī var iet un aplūkot un iegādāt to, kas acij un sirdij iepaticies. Bijām aizbraukši ievērtēt kopskatu, jo izstāde man pirmā un tirgošanās arīdzan. Un re ku- briedīši piecu dienu laikā ir atraduši sētas kur ganīties, arī daži runči savus astes galus silda jau kāda mājās, vismaz mēnesi noteikti, goda vietā un tā, lai visi redz :) tik nopriecājos, ka vietējie nav aizstiepuši smukumu uzreiz mājās- pielikuši zīmītes, ka dabūt

vairs nevar :) Lūk, tā nu te iet. Čubinās, domā pareizās domas un viss notiek. Dzīve notiek ;)