piektdiena, 2012. gada 30. novembris
Sakārtojam Rakstāmgaldu
Bija jau kārtība arī pirms šī, bet veikalā pirktais ir un paliek veikalā pirktais. Desmit gadus kalpojis, acij apnicis, tāpēc tagad šāds te- ar visskaistāko papīru pasaulē aplīmēts un ar visskaistāko audumu pasaulē apdarināts :)
Nē, veco neizmetu ārā. Vecais lieliski noder maniem īleniem, šķērēm, kas griež drāti, mērlentēm un ziepju gabaliem. Un vēl simt krāmiem, kas atvilktnē bardaku taisīja. Bet to es jums nerādīšu. Priecājieties par estētisko :D
otrdiena, 2012. gada 27. novembris
pirmdiena, 2012. gada 19. novembris
sestdiena, 2012. gada 17. novembris
Pamācība
Nodošu jums pamācību, kā tikt galā ar stīpiņas puķi. Domāju , ka attēls runā pietiekami skaidri un ceru, ka stīpiņu puķu migla ir pagaisusi :)
Varu tikai piebilst, ka šis ir pavisam, pavisam mans gara darbs un lūdzu atturēties no plaģiātismu radīšanas komerciāliem nolūkiem :)
trešdiena, 2012. gada 14. novembris
pirmdiena, 2012. gada 12. novembris
Mūsu Magone
Mazā pūkainā Magone izaugusi par pusaudzi. Viņai ir garum gara aste, kas norādot uz to, ka meitene medīga. Tā kā mēs dzīvojam dzīvoklī, tad viņa mums ir istabas kaķis, kam dažas reizes gadā ir un būs iespēja pārvērsties par lauka kaķi. Tajās reizēs, kad aizbraucam uz laukiem pie mammas.
Tur viņa arī iesāka savas kaķa dienas uz šīs zemes. Tur dzīvo viņas abas mammas, īstā mamma- Katrīna, kuru saucam vai nu par Kati vai Trīni, atkarībā no situācijas, un Made (tā melnā), kas ir Magones audžumamma un pieskatīja viņu Kates nevaļas brīžos.
Jāsaka, ka Magones kažokam no mammas Kates ir tikai divas krāsas- baltā un pelēkā, gaiši brūnā tā arī neparādījās kā biju cerējusi. Bet skaitumu jau, protams, tas nav bojājis.
Kad aizbraucām augustā uz laukiem, Kata savu bērnu vairs tā īsti nepieņēma. Bet pieņēma mamma Made. Mazo delverīgo pusaudzi gan samīļoja un sapucēja, gan laukā abas izmedījās un izdauzījās.
Magonei ir melns degungals. Par tādiem kaķiem saka, ka tie nesot saimniekiem bagātību. Lai nu tā būtu :)
ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris
Čiksas
Tad, kad uztaisīju pirmo oranžo vistu, izdomāju, ka mans ledusskapis arī priecātos par tādām vistām. Tāpēc ķibināju augšā. Viņas uzjautrina. Īpaši tā štelle ar to solīšu kombinācijām.
trešdiena, 2012. gada 7. novembris
Liepniekvalka Alas
Liepniekvalka krastos izveidojies smilšakmens atsegums, kurā
avoti izskalojuši Latvijā netipisku alu un pazemes eju labirintu. Peldangas
labirints ir aptuveni 5m augsts un 20m plats atsegums, ko veido Devona Arukilas
un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. Tā ir sarežģīta šauru pazemes alu
sistēma ar piecām ieejām. Alu kopgarums sasniedz 70m- tas ir pats garākais
dabisko alu labirints ne tikai Kurzemē, bet arī Latvijā. Šo labirintu veido
viena lielāka un divas mazākas sazarotas telpas, kas savā starpā savienotas ar
tuneļiem. Alās izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Pēc
aizgrūšanas alas atraktas (1988. gadā), tomēr tagad apskatāmas tikai no
ārpuses, jo ejas tālāk pazemē aizbirušas ar smiltīm.
otrdiena, 2012. gada 6. novembris
Gandrīz Anekdote
Dažreiz rodas aptuvena nojausma par gala rezultātu, un tad darba gaita tiek pavadīta ar vieglu ķiķināšanu par gaidāmo rezultātu. Tā gadījās arī šoreiz. Kaķa acis sasmīdināja ne tikai mani, bet arī savu jauno saimnieci, kura pati ar savu roku tam pielīmēja magnētisku lenti aizmugurē. Līmēšanas darba procesā radās ideja, ka vistai pie kājām arī vajag magnēta gabaliņu, lai var veidot dažādas soļu kombinācijas.
Par magnētisko lenti runājot, sanāca kuriozs. Ieeju būvmateriālu veikalā un pārdevējam jautāju, vai pie viņiem tādu nevar nopirkt, un vai viņš zin par ko es runāju. Čaklis attrauc- jā es zinu, par ko jūs runājat, bet mums tādas nav un laikam arī nebūs. Un tā nevainīgi pajoko- izārdiet tumbiņu! :D
pirmdiena, 2012. gada 5. novembris
piektdiena, 2012. gada 2. novembris
Iedvesmotā
Abonēt:
Ziņas (Atom)