Māras Mocis

Māra lielīga. Māra tikusi pie moča. Lielība gan beigsies, kad Sīks paaugsies un sapratīs cik tas mocītis ir superīgs SUPERĪKS :D

Gripas Laika Lavašs

Pirms iekritu gultā ar gripu un pazudu uz teju divām nedēļām no tīmekļa, satiku vienu jautru kompāniju. Ar kuru kopā uzrīkojām vienu varenu "Ūsu ballīti".

 

 

 

Saņēmos. Un nobraucu pa kalniņu ar ragavām. Nebiju to darījusi kopš pusaudzes gadiem. Un pēc brauciena gribējās teikt- nu un, ka beigās apvēlos kā tāda viena liela govs, tomēr es uzvarēju pār savām bailēm :)

 

 

Pēc tam gan nācās kādu laiciņu paslimot, bet ciemojoties tiku pie ōpīša zeķēm. Ar tādām ātrāk tiek uz ķepām :D

 

Kamēr mēs slimojām, viena dāmīte tikusi pie teikšanas un okupējusi datoru.

 

 

Arī orhideja pa to laiku paspēja uzziedināt otru ziedu zaru.

 

 

Bet blakus orhidejai zeļ un plaukst kāds istabas augs kam nezinu vārdu. Ziemu un vasaru ieģērbies zaļā puskažociņā, ļāvās, ka uz tā eksperimentēju ar aizdoto fotoaparātu.

 

 

Magone ar' iestūrēja kadrā. Šodien īsts kaķuburkšķis. Tāpēc, ka jāķemmējas.

 

Gripa ir veiksmīgi garām. Varam droši atkal soļot pa pasauli. Vērot un ieraudzīt. "Kad paaugšos, būšu džips"- kādam ar humoru viss o.k.

 

 

Bet es ceru, ka pavisam drīz varēšu atrādīt savu jaunāko meistarojumu.

 

 

 

Jūras Stāsts

Ziemas nogurumu man patīk kliedēt ar braucienu uz jūru. Sasmelties spēku. Vienalga- vai saule vai vējš, vai jūra aizsalusi līdz Zviedrijai, vai vaļā līdz krastiem, man patīk nosalt līdz pirkstu galiem, līdz ausu ļipām, ļaut degunam sākt pilēt kā vecam, salūzušam krānam, un izpurināt matus teju līdz lāstekām. Ne tikai man. Mums visiem trijiem- mūsu mazajai, foršajai ģimenītei :)

 

Ģimenītei, kura labprāt ņem līdz arī savus rada gabalus.

Upesgrīvas jūrmala bija klusa un balta. Neviena cilvēka, lai uz kuru pusi skatītos. Kā Dieva ausī :)

 

 

Arī Kaltenes jūrmala bija klusa no cilvēkiem. Tik staigāt gan tur nebija kur, jo visi akmeņi bija ieskauti ledus seģenē.

Tik maza upīte bij izgrauzusi cieto ledu, meklējot ceļu uz jūru.



 

Savukārt Rojā bija cilvēki gan, turklāt- viens pavisam pliks!

 

Interesanti vai šitā pasalstot var sadedzināt kalorijas? Un ja jā, tad cik?

 

Kamēr vienam nesalst- otram salst. Un tāpēc viņš novelk mammai cimdus, atzīst par gana labiem un turpina ekspotīciju pa kāpām :)

 

 

Piena Diena

 

Gaidot skatiens vienmēr klaiņo, meklējot pie kā piesieties. Un dažs piena gaidītājs katram gadījumam iepozē.

 

Balta migla, balts sniegs, balta diena, balta piena mašīna, balts un smaržīgs piens. Viss vienā baltumā.

 

 

Viņš ir noteicis savu cenu, kas apmierinātos pievelk pēc baltā šķidruma kā mušas pēc medus...

 

 

Un pircēji laimīgi iet mājās ar pudelēm un burkām, nostrebsies pirmo malku tāpat- no visa, tad ieliks ledusskapī, vārīs zupu, lies pie kafijas, saraudzēs rūgušpienā...un gaidīs atkal nākamo balto dienu, kas būs kā "puse no nedēļas" atskaite- no-līdz...

 

 

Ciems

 

Mēģināju atcerēties vai tā bija sestdiena vai svētdiena, bet patiesībā tas jau neko nemaina. Ir brīvdiena. Puikas aizmirst uz divām dienām par skolu un uzrauj hoķi.

 

Dažiem ir spēles pats karstums, daži vēl pielabo ledus tīrību. Tāds tas ir- īstais ezera hokejs :)

 

 

Kad vecums nokomandē, ka uz slidām nekāps, tad nekas neatliek kā raudzīties spēli no malas. Bļitkojot.

 

 

Bet jasmīnkrūmā zvirbuļi sabozušies.

Tāda mums te tā ziema- ziemiņa.

 

 

(at) Starojošais

Minka, Tu Spīdi!