Gardā Muzeju Nakts Pastaiga Pūrē

Mēs gan esam no tiem, kas uz kādu muzeju aiziet ne tikai muzeju naktī, bet  nenosodu tos, kas to dara tikai šai vienīgajā vakarā gadā. Katram gan, ka savi iemesli, kāpēc tā.
Tā nu izlēmām, ka gana trīs gadus staigāts pa vietējiem muzejiem, jāpabraucas tā tālāk no Talsiem. Par mērķi izvēlējāmies Tukumu, bet pa ceļam piestājot Pūrē, izlēmām, ka Šokolādes muzejam braukt garām būtu grēks.
Muzejs ar patīkamu gaisotni, lai arī cilvēku bija kā jūra, tas netraucēja izbaudīt šokolādes ceļus gan vēsturē, gan saldo ceļu uz vēderu. Moderns, pārsteidzot ar katru telpu. Katram apmeklētājam tika pa šokolādes biļetei. Ko tur liegties- Pūres šokolāde jau sen kā iekarojusi vietu sirdī, aiz sevis atstājot kādreiz tik daudzināto Laimu...
Un tā kā šī gada pasākumi bija veltīti Rainim un Aspazijai, tad mākslinieki par savu Muzeju Nakts muzeju bija izvēlējušies tieši šo. Un, ja teiksiet, ka manījāt vēl kādā muzejā, tad tie nebija īstie. Īstie mielojās ar šokolādi :D

 

 Nu pasakiet, ka tas nav Rainis! :)

Tas skatiens...

 Re, šokolādi dzerot, vārsmas raisās un birst kā no zelta sietiņa..

Stāsts par to kā valdnieks dzēra kakao no zelta traukiem vien ir muzeja apmeklēšanas vērts. 

Aizbrauciet, lai arī jums izstāsta!

Iekārdinātāji. Saldie pavedinātāji. 

Un ja kāds jums mēģina iegalvot, ka baltā šokolāde nav šokolāde, tad ticiet man, Ir gan!