Kādu nedēļu atpakaļ dr.lv redzēju uzlocītus mazus origami, pūķi atceros. Tā nu man nebija miera. Mans mazais kapeik liliputzīlonis, cerams vismaz vienu aplausu izpelnīsies :)
trešdiena, 2011. gada 28. septembris
Un Liliputzīlonis
Jau no pagājušā rudeņa sev solījos pamēģināt origami mākslu. Māsa pasteidzās iemēģināt roku pirmā uzlocot gulbīšus. Saņēmos beidzot arī es. Iesākumā domāju locīt populārās dzērvītes, taču pirmais kam uzskrēju virsū bija zilonis. Un pie tā arī paliku. Patiesībā, lai locītu origami ir vajadzīga iedvesma. Tā ir kā meditācija. Saruna ar sevi. Domu apskaidrošana. Jocīgi, ka locot šos ziloņus bija cilvēki un notikumi par kuriem nespēju domāt, lai kā būtu gribējies. Kā domu pavēlnieki ziloņi paši manas domas aiznesa pie cilvēka, kas satikts nav mūžību...
Kādu nedēļu atpakaļ dr.lv redzēju uzlocītus mazus origami, pūķi atceros. Tā nu man nebija miera. Mans mazais kapeik liliputzīlonis, cerams vismaz vienu aplausu izpelnīsies :)
Kādu nedēļu atpakaļ dr.lv redzēju uzlocītus mazus origami, pūķi atceros. Tā nu man nebija miera. Mans mazais kapeik liliputzīlonis, cerams vismaz vienu aplausu izpelnīsies :)
pirmdiena, 2011. gada 26. septembris
Līnijas
Līnija pasaka vairāk par krāsu...citreiz tā veido rāmi, saturu, stāstu. Ir dienas, kad mēs runājam garās līnijās, ir dienas, kad īsās. Ir dienas, kad mēs uz līnijām uzsēdinam notis un aizplūstam atmiņu līniju līkločos, šleipītēs un bantītēs...Ja smieklus zīmētu kā līnijas, tad šīs līnijas kārtotos kā žoga mietiņi stāvus? Vai arī tie saritinātos kā siens siena ruļļos?
...Attēlā viens no svaigākajiem darbiem.
...Attēlā viens no svaigākajiem darbiem.
sestdiena, 2011. gada 24. septembris
Kaķi ciemiņam
pirmdiena, 2011. gada 19. septembris
Septembris
Gribas rudeni ar krāsainām lapām, sauli un rasu, kas nenožūst līdz pusdienas laikam...gribas saules zaķus, kas spēlējas ezera viļņos...gribas skanīgus smieklus kā mazas pērļu bumbiņas ripojam pa kalnu lejup un pa kalnu augšup...gribas šūpolēs pie jūras ļaut vējam pīties matos un pirkstu galus saldēt...gribas karstu tējas tasi kafejnīcā pie liela loga, kur var vērot steidzīgus un nesteidzīgus garāmgājējus...gribas sarunas un klusumu un kopā būšanu ar Cilvēku...Ar savu cilvēku...un vakarā gribas pārrasties mājās, kur sagaida mazs ķipars ar smaidu līdz ausīm...
otrdiena, 2011. gada 13. septembris
Kaķi
Kad mēs paaugsimies, mums būs kaķis. Bet pagaidām iztiekam ar zīmētiem, no plastikas veidotiem, krustdūrienā izšūtiem kaķiem. Pāri visiem citiem kaķiem, sirdij vistuvākie kļuvuši Margaretas Šerijas neatkārtojamie kaķi, kas dzīvo paši savu, īstu dzīvi. To raksturi ir tik tuvi, pazīstami un tomēr tik pārsteidzoši, ka ikreiz uzlūkojot tos gribas pasmaidīt un piekrist teicienam, ka "Viss, kas pasaulē radīts, ir radīts kaķu labad". Te nu ir mani pirmie izšūtie M.Šerijas kaķi (ne pēdējie, noteikti)- skiču kaķi.
Lai apskatītu lielākā izmērā, spied uz bildi :)
Lai apskatītu lielākā izmērā, spied uz bildi :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)