Princesītei

Mans šī gada vienīgais lielais krustiņdarbs. Jāsaka, ka ir palicis diezgan grūti šūt, ja visu laiku viens mazs sienāzēns prot visur uzrāpties un visu izpreparēt. Tā nu šogad diezgan maz laika esmu veltījusi saviem mīļaiem krustiņiem. Bet svarīgākajam notikumam esmu saņēmusies un mūsu jauno radinieci godam esam sagaidījuši savā pulciņā. Mazā māsīca aug griezdamies. Būs mūsu mazajam profesoram kompānija ar ko vasarās pie ōmītes dīķmalā buncīšus celt :)

 

Dāvanai gan vēl klāt nāca pirkstiņlelles, bet tā kā man ar to dzīvnieku un ģīmīšu zīmēšanu neiet no rokas, tad dzīvnieki paiek aizkadrā, jo ir špikoti. Bet varu jums parādīt dāvanas iepakojumu. Lakonisks, bet no sirds.

 

 



Čau, Marts!

Mans pelēkais un atkušņiem pilnais. Ar sniegpulksteņu zvaniem un piebriedušiem pumpuriem pildītais, mans pelēkais Pelēkais. Saulstaru un dzeltenu tulpju ziedu dzīpariem cauraustais. Čivinošais un lietainais. Pēc pavasara smaržojošais.
Es tevi gaidīju visu ziemu, lai varētu apsaldēt degunu drēgnākā dienā, bet saulainajā tupētu uz palodzes un zīmētu marta kaķus. Mans priecīgi pelēkais Pelēkais. Dzirkstošais un skanošais.
Esi sveicināts un sagaidīts!