Skaisti Skaistiem Svētkiem

Gandrīz gadu domās zīmēju un pārzīmēju kādas varētu izskatīties brošas novembra svētkiem.

Un re! Nepagāja ne gads, kad ir gatavs un ir dabūjams veikalā "Una" Talsos. Starp citu, tā kā ideja ir mana- tad netaisiet plaģiātus, ja?

Mani Mīļie Krustiņi

 Mazās pēdiņas, kas pēdējās aiztipinājušas pie saviem mazulīšiem. Pie šīs shēmas esmu jau tā pieradusi, ka brīžam šujot liekas, ka shēmā nemaz nav jāskatās. Jau izstrādājusies tehnika- ar kurām diegu krāsām sākt, un secīgi turpināt. 

 

Jau iepriekš rakstīju, ka kārojas savam priekam kādu smukumu uzšūt. Lai arī darbs ritēja raiti, tas nav gluži tas pats, kas šūt jau tik pierastās pēdiņas ar astoņiem diegiem. Šim darbam ir divdesmit septiņas diegu krāsas, un brīžam uz auduma bija seši, septiņi pavedieni. No vienas puses darbs nenorit monotoni, bet otras puses ir mazliet jāpiešaujas un jāizstrādā sava sistēma, lai nesapītos diegu līdzīgajos toņos...

Bet vēl runājot par pēdiņām- apkopoju visus mazo ķepu darbus vienā kolāžā

Vienkopus skatoties neticās, ka esmu tās visas uzkrustiņojusi.  Mazais lepnums par sevi :)

Lai jums arī lepnums par sevi!

Īgnais

Minion Minion

Mazās Ķepiņas

Pēc lielākām pārmaiņām ieiet atpakaļ ikdienas sliedēs nav nemaz tik viegli. Lielos vilciena sastāvos šī ikdiena ir līdzīga iepriekšējai, bet tomēr jau savādāka. Un tā ir pat labāk.
Atgriezties pie krustiņiem iekšas gribēja jau kādu laiku. Gribējās kādu no šīs sērijas, bet pasteidzās divi jaunskungi un nācās uzkrustiņot mazās pēdiņas.


Kopumā nu jau būs pieci pāri pēdiņas ko esmu uzšuvusi. Trīs dāmām (te un te ) un diviem jaunskungiem.
Lācīšiem būs vien jāgaida nākamais iedvesmas vilnis...
 

Skiču Klade

Kārtīgai rokdarbniecei vajag vienu kārtīgu kaķi blakus šuveklim un vienu kārtīgu plānotāju, kurā pieskicēt domas, idejas, informāciju. Šādu kladi veidoju reizi pa diviem gadiem, kuru staipu sev līdz visur, kur vien eju.

Šoreiz esmu pacentusies sevi iepriecināt jo īpaši, jo šis šuvums bija kā izaicinājums sev pašai- uz tik smalka auduma šuvu pirmoreiz. Dažbrīd likās, ka vilkšu ārā lupu, lai varētu redzēt kur durt.

Galu galā M. Šerijas minka izdevās godam, un uzsitiens pa plecu sev pašai nopelnīts.