Četras Puķes Pļavā Zied

 Četras meitenes šovasar smaidīs diktāk par citām :)

 

 

Par Vienu Puķi Vairāk

Tā nu reiz, cilvēks plāno, domā, cer, bet laiks un notikumi sagriež visu kājām gaisā. Viens skaists vasaras mēnesis ir pavadīts nejēdzīgi slimojot. Plāni izjaukti. Eh...

Mēģinu atgriezties ierastajās sliedēs. Rīt braukšu ciemos. Ar lelli.

Dadzīši

Tad nu laipni lūgti uz virtuālo sālsmaizi!

 Šī te bilde uzņemta 2013. gada maijā. Iekšiņas divus gadus slāpušas pēc zemes. Te nu sēžam. Saulriets. Un saimnieki paši savam zemes pleķītim.

 Te nu vietā tas vecvecais teiciens, ka dienu no dienas nekas nemainās, bet paiet laiks un tu redzi, ka viss ir citādāk...
2016. gads.

Tā kā fotogrāfija ir pietiekami daiļrunīga, tad noslēgumam tikai vēl pieklabināšu Cicerona teiktus vārdus, angliski gan "If you have a garden and a library, you have everything you need".

If you have a garden and a library, you have everything you need. Marcus Tullius Cicero
Read more at: http://www.brainyquote.com/quotes/quotes/m/marcustull104340.html

Draugs

     Kad man pajautāja uz kurieni es vēlētos aizbraukt, man ilgi jādomā nebija. Gribēju tikt prom no civilizācijas. Prom no meliem, liekulības, savtīguma. Nē, es to ne par visiem un visu, bet pēdējā laikā dažas instances mani izvedušas.
  Tāpēc es gribēju prom. Uz mežu. Pie zirgiem.
  Ceļa kilometri līdz Engures ezeram mērķtiecīgi ruka mazumā, bet mans prāts zīmēja satikšanās ainu. Ainu, kurā gribējās sajust dzīvnieku. Viņa patiesumu. Viņa ticību lietu kārtībai.
  Dažreiz vēlmes piepildās itin ātri un tādā izpildījumā, ka par maz nesanāk.

 

 

   Sirds mazliet trīcēja satiekot savvaļas baru bez elektriskiem ganiem, žogiem un norobežojumiem.(Jā, mēs paši informācijas trūkuma dēļ gan iegājām dziļāk, nekā drīkst! Jūs tā nedariet!)
  Nebija paredzēts satikt šos dzīvniekus šādā izpildījumā.
Sirds mazliet trīcēja, kad viss bars mūs ielenca savā barā. Apostīja. Nē, nekā garšīga mums diemžēl nebija. Tā nu mūs iztestējuši, visi  aizgāja savu ceļu. Taču viens pēkšņi apstājās.

    Sagaidīja mūs un plecu pie pleca kādu gabaliņu mūsu dzīves sakrustojās.

   Mēs pie šiem zirgiem atbraucam nu jau kādu sesto vai septīto gadu. Un man nav ne jausmas, cik daudz tāds zirgs atceras un patur prātā. Taču man pie viņiem patīk. Viņi ir mani draugi.

Kukainīt, re kā saule spīd!

   Vēl viena daļiņa no aisberga. Kukaiņi sāka mosties uz Lieldienu laiku. Nu jau liela daļa salidojuši pie saimniekiem un veikalā "Una".
Šopavasar esmu mācījusies jaunas tehnikas, metusi pati sev izaicinājumu un esmu diezgan apmierināta ar sasniegto.
Tāds nu ir mans pavasaris šogad. Skaists, vai ne?

Utiņas

    Ciu, čiu pavasarī. Zinu. Slinkums te saimniekot. Bet man patīk Gundegas Repšes rakstītais kādā grāmatā, proti- "kas patika un bija sirds kauciens vakar, nevar būt tieši tāds pats šodien. Viss plūst un mainās".  Tāpat ar to rakstīšanu. Ir brīži, kad vajag no sevis norakstīt daudz, un, ir periodi, kad klusēt patīk. Vērot patīk. Nerunāt patīk. Klausīties patīk.
Bet re, kas sadarīts! Maza aisberga daļiņa. Lielums bija Lieldienās. Par to citā rakstā.
Utiņas pie sava vārda tika ne tādēļ, ka mazas kā utes. Mammai ir suņu meitene, kas tika pie vārda pateicoties tam, ka man patika kāda vācu aktrise, kas nēsāja šo vārdu. Beigās suņu meitene nav diez ko padevusies augumā un miesās un tāda maza ute vien ir. Un tāpēc, ka Ute ir tik liela cik ir, tad pateicoties viņai arī manas mazās leļļu brošiņas tika pie vārda.
Visas ir atrodamas veikalā Talsos "Talsu Centrā" veikalā "Una".

Putniem Pilni Pagalmi

 Manā pagalmā šoziem zīlīšu bari. Uz dillēm, uz ogām, uz ziediem. 

Visi pārējie gan izmēros lielāki par zīlītēm. Ar domu, ka Ziemassvētku eglītei, bet domas lidojums var mainīt kursu pēc katra paša ieskatiem. 

Angļu Rozes. Un Kūkas

Kādu dienu, ar meitenēm rokoties pa otrreiz lietojamo apģērbu kaudzēm, uzdūros kolosālai blūzei. Tur pat divu domu nebija, kas ar šo blūzi jādara. Jāpārvērš!
Manas smalkās Angļu Rozes. Kuras malko tēju un piekož sviesta cepumiņu vēlā pēcpusdienā.

Un kūkas. Simtprocentīgi diētiskas. Pašas mazākās jaunkundzītes pat notic uz brīdi, ka īstas :)

Zupa

Sildošā Burkānu Biezzupa

Lai izskats jūs nemaldina teikšu uzreiz- tā nav ķirbju zupa.
Ak šīs nedrošās rokas, kad pirmo reizi pasniedzu nogaršot oranži aromātisko :)

Tātad
Sastāvdaļas
500 gr burkānu/ ingvera sakne/ 1 sīpols/ 0,5 paprika/ 2 kartupeļi/ 750ml vistas vai dārzeņu buljons/ 100ml saldais krējums/ malti sarkanie pipari, sāls

Sīpolu sasmalcina. Ingveru nomizo, smalki sarīvē ( ar ingveru ir tā, ka tie, kas jūtas nedroši, tie liek klāt kādu tējkaroti, tiem, kas ir drošāki, var likt uzreiz ēdamkaroti sasmalcinātās pļuriņas ), papriku sagriež salmiņos. Katlā sakarsē eļļu, apcep sīpolus, pievieno papriku, ingveru, viegli apcep.
Burkānus un kartupeļus sagriež kubiņos. Ber katlā pie sīpoliem un paprikas, ielej nedaudz ūdeni un visu zem vāka sautē 5 minūtes.
Pēc tam lej buljonu un vāra līdz burkāni un kartupeļi mīksti. Pēc tam visu sablendē. Pielej saldo krējumu un vēlreiz visu uzkarsē, pievienojot garšvielas.
Papildināt zupu varat ar maizes grauzdiņiem. Tie, kas mazliet drosmīgāki, var  (kā man bildē) pielikt akcentam pavasarī aktuālos dīgstus. Kressalāti gāja klāt pat ļoti.

Kopsavilkums

Nu jau vairs nekādi attaisnojumi neder, ne?
Sliņķe, slinķe, slinķe!
Vēlējos atsākt ierakstus tā ar glanci un nevainīgu seju, bet rādās, ka nekā te nesanāks. Tāpēc vienkārši ķeršos pie lietas un pastāstīšu kā man te tā viss sanācis,ka vizuāli izskatās, ka nesanācis.

Gribas to vai nē, bet nākas sev atzīt, ka niķis visu sākt darīt pēdējā brīdī man piemīt, un nāksies piestrādāt pie tā, lai šogad nebūtu kā pagājušo gadu. Medaļai gan kā allažiņ ir divas puses. Un abas puses labas, un par dažām lietām gribētos pateikt- cik labi, ka pietrūka laika. Bet tā kā haltūras un laža nav mani zirdziņi, tad esmu apmierināta ar to cik paspēju, prātā paturot, ka vienmēr var labāk.
Tā, ar ievadu nu it kā tikts galā, esmu sevi i papliķējusi, i papaijājusi, tagad varu ar mierīgu sirdi parādīt ko esmu sastrādājusi visa gada garumā. Visa decembra garumā?
Sākšu ar pašu skaitliski lielāko veikumu pagājušajā gadā-

Ta dā- pēdiņas. Trīspadsmit gabalas! Trīspadsmit lielāki un mazāki sienāzēni ir tikuši pie savām glezniņām.
Jāsaka, ka gads knapi iesācies, bet ir jau vēl divas nākušas klāt. Man pajautāja, vai man nav jau apnicis, bet jāsaka, ka man nu jau tā ir sava veida meditēšana. ar tādu vieglu roku šujas šie darbiņi.
Un piebildīšu, ka ir iespējams pasūtīt arī sev, vajag tikai prasīt.

Tas nu bija viens liels darbs gada griezumā. Tagad par decembra darbiem un nedarbiem.
Tā kā attapos brīdī, kad svētku zvani jau bija sadzirdami aiz kādiem trīs kalniņiem, tad nācās sevi pārliecināt, ka izgulēties varēs pēc svētkiem.

Re- pagājušo gadu biju satapinājusi šo te un šo te, šogad gan tika papildināts ar vēl dažiem ornmentiem, kas gan laika trūkuma dēļ netika sabildēti. Bet šis un tas gan nāca klāt no jauna.

Vispirms jau manai Mākoņrozei pievienojās Līzes un Aspazijas

Savukārt tie, kas vairāk orientējas latviešu tautas mīklās tika pie filca magnētiem

Beidzot saņēmos arī filca putniem

Daži, no Talsiem tālāk dzīvojošie, saņēma apsveikumu pa pastu- mazu kartiņu un filca putnu savai ziemassvētku eglei

Pa vidu visam tapa dažas skaistas brošas, dažas skaistas cepures, dažas skaistas matu rotas. 

Nu lūk. Darba bijis pilnas rokas. Galva ar idejām vēl pilnāka. Tāpēc šodienai pietiks. Iešu uztaisīt dažas skaistas kūciņas. Pavisam diētiskas. Filca.

ASniegainas brīvdienas, košas fotogrāfijas un cerams, ka ienākšu te biežāk :)