ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

Priekšniece Raganelle Un ķirbīšdiena- Spociņnakts




Jūs ziniet tās slavenās šūtās lelles Tildas? Nu lūk, manās mājās kopumā ir uztapušas jau četras skaistules, bet šī gan būs pirmā ko atrādīšu plašākai publikai. Pārējām neesot laika te gorīties, kafija dziestot.
Jāsaka, ka tīmeklī neesmu meklējusi  Tildu raganas interpretācijā. Bet gan jau ka vēl kādam ir tāda doma un ideja radusies. Un zirnekli arī savu šamā dabūja. Zirnekļa ideja ņemta Te, tur atradīsiet vēl visādas idejas.
Un protams, soma. Kura gan sieviete no mājas bez tašas spēj iziet?! :)

 
Otra priekšniece ar uzreiz ir klāt, kad notiek kāda darbošanās.
 

 
 Un mežģīņu zeķbikses!
 
 
Mans puika visu vakaru staigāja salicis rokas kā Raganelle. Arī taču priekšnieks :)
 
***                      ***                    ***

 
Atceries manu pagājušā gada ķirbīšdienas durvju dekoru? Šogad karājas pie durvīm tas pats. Un starp citu- mums te rudenī virs durvīm īsts sikspārnītis nakšņoja kādas divas nedēļas. No sākuma nevarēju saprast kāpēc man pie sliekšņa peļu spiriņas mētājas, domāju, ka kaimiņam peles sadzīvojušās tā, ka jau pār slieksni birst. Bet nē, kādu vakaru pavēlāk nācām mājās- mazs, melns peļuks vēkšpēdus čuč.

Un vēl šogad uzmeistaroju savai krustmeitai (tīmeklī redzēta ideja) aksesuāru spociņnaktij. Pilna galva sikspārņu!

 
Nu lūk! Lai jums jautra māžošanās, saldas končas un silta nedēļas nogale.
Tiksimies jaunnedēļ!

 

pirmdiena, 2014. gada 27. oktobris

Leģendu Nakts Dundagā


Dundagas Zaļā Jumprava vilktin vilka pie sevis uz pili. Ja pa dienu nerādījās cerība, ka tikšu , tad vakarpusē tomēr tāda iespēja radās. Paldies, māsa! Un ceru, ka tev arī patika.

 
Mani tuvie saka, ka es jau briesmīgi smalka. Taču Dundagas pils pagraba neizremontētie kambari tomēr man patīk. Tā vien šķiet, ka, ja tur par daudz saremontēs, pazudīs pils burvība.
 

No vienas puses jau izskatās smuki, bet kaut kā līdz galam mani šis neaizrauj. Muzejā izziņas nolūkā jā. Taču privātajām vajadzībām...nu piemēram, kādā veikalā stāv īstas žirafes izbāzenis. Un veikala darbinieki man tā ceremoniāli toreiz vēl paziņoja, ka re kur Tur Tas, kurš to dzīvnieku nošāvis. Viņi jau, protams, nezin, ka žirefes ir vieni no maniem mīļākajiem dzīvniekiem...

 
Un tomēr, es pieturos pie tā, ka ja tevi šis dzīvnieks neapdraud, vai arī tu viņu negrasies apēst, tad viss pārējais ir cilvēku izvirtība un cūcība.
 

Re, īsas humoristiskas mazziņas pie sienām. Šai bildei gan būs jāuzklikšķina, lai palielinātos un būtu iespēja izlasīt. Smaida, Jānis un pārējā komanda visumā bija ļoti jauki visu saorganizējuši.


Bija arī daudz visādu radošo istabu, mēs gan neuzspējām ieraudzīt visu, tāpēc vienkārši sabildēju mākslas skolas audzēkņu superīgos darbus.


Un pie zīlnieka arī neiegājām gan tāpēc, ka zīlēt gribētāju bija garum gara rinda, gan arī tāpēc, ka īsti nemaz negribas neko izzīlēt. Tāpēc es pamēģināju trāpīt mērķī- hi! man izdevās desmitniekā.
Un vēl mēs tur redzējām pēdējā bildē, apakšā pa kreisi dīvainu putnu, kuru tā arī neviens nespēja identificēt. Droši vien no dinozauru laikmeta :D



Nu re, tā mums tajā Leģendu Naktī gāja.

 

piektdiena, 2014. gada 24. oktobris

Kad Darbs Ir Pabeigts


Tā sajūta, kad esi kaut ko pabeidzis. Kaut ko, kas ir ildzis ilgāku laiku, paprasījis no tevis uzmanību un enerģiju. Tā sajūta ir kā tukšai skārda bundžai. No tevis viss ir izsmelts. Un vajag kādu brītiņu, kādu dienu, kādu notikumu ar emocijām, lai spētu atjaunoties. Vislabāk es būtu gribējusi tikt uz jūru, bet tā kā tas nebija iespējams, tad izlīdzējos ar gastronomiskām "izvirtībām". Tāpēc paldies māsai par laša kotlešu recepti, kuras es papildināju ar saldētām svaigām  jāņogām (vietējais citrons). Lai gan viens posms noslēdzies, attelpas diži garas nebūs. Nāksies atrast sevī entuziasmu un mesties nākamajā darba tūrē.
Un kamēr es te pastrādāšu, jums varu piedāvāt izklaidi. Pildīt gan variet tikai virtuāli, vai arī, ja nu gadās veikalā šādai uzpariktei iet garām, iesaku tomēr vienu iegādāt. Kolosāls brīžos, kad jums virtuvē vēl cepas kūka, un paši nevariet izklaidēt ciemiņus. Ciemiņi izklaidēsies paši. Vienu gan varu teikt, ja pašam šo rēbusu gribas atrisināt, tad neskatieties pamācībā. Es ieskatījos, un man iet secen palauzīt galvu. Vienkārši neticēju, ka tas ir iespējams. Tas, ka vidējā baranciņa ir atbrīvojama no striķa un dēlīša.
Un te solītā kūka! Man ir viens mazs gardēdis, kas vienmēr novērtē manus gardumus. Un tad jau ir divkāršs prieks gatavot.
















Garšīgas kūkas un brīvdienas arī jums!

trešdiena, 2014. gada 15. oktobris

Zelta Ēzelis Ījabs Krunciņš

Turpinot dzimšanas dienas tēmu, izgatavoju vienu spēli, kas vairāk gan izplatīta aiz mūsu valsts robežām. Proti- piespraud ēzelītim asti. Labākais šajā spēlē ir tas, ka iesaistīties tajā var jebkura vecuma spēlētājs. Un spēles pagatavošanai vajag tikai kartona gabalu, uz kura uzlīmēt vai uzzīmēt ēzeli bez astes. Man bija iespēja tikt pie izprintēta A3 lieluma ēzeļa. Astes es satamborēju no parastas pelēkas dzijas, un pielīmēju pie knopkām.


 
Un, ja no sākuma mans vīrietis domīgi vilka uzaci uz augšu, tad pēc spēles man tika mutisks atzinības raksts.
Nu re, reizēm nemaz nevajag daudz, lai būtu jautrība!
 
Ak, jā, te arī bilde ar uzvarētāj gardumiem un "paldiesparpiedalīšanos" monētiņa.
 
 
 

otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Vienai mazai jaunkundzītei bija dzimšanas diena. Tāpēc uztapa burvīgas cepurītes ar ziedu motīvu dāmām, bet tauriņu kungiem.


Vai nav burvīgas? Vai nav burvīgākas, par prastām veikala cepurēm?

 
Murim tik ļoti patika, ka viņš pat nesteidzās tikt vaļā no ausi spiedošā brīnuma.

 
 
 
Kad jau biju izgatavojusi visas cepures (kas nemaz tik daudz laika nepaņēma), bija jāķeras pie fotogrāfēšanas.
Kā jūs domājat, kurš mani novēroja? Un kurš nespēja nociesties, kad tiks pie cepures un ieleca kadrā?
Tīģeris!
 


 
Bet  svētku cepurītes tīģeris nedrīkstēja nest laukā, vajadzēja uz ātru roku izgatavot vienu, tieši tīģerim. Ar bumbuli!
Tā kā tīģeris ir no nepacietīgajiem, tad pirms bildēšanās, nu nekādi nevarēja sarunāt ar viņu cepuri sakārtot, lai nav uz acīm.
 
 
Ceru, ka esmu izvilinājusi no jums smaidu ;)
 
 
P.s. Jūs jau atceraties, ka bildes lielākas var dabūt, ja tām uzklikšķina?

 
 
 

pirmdiena, 2014. gada 13. oktobris

Taureņu Skaitīšana

Šovasar mums bija Lielā Taureņu Skaitīšana. Astoņus saskaitījām. Tos, kas uz knaģiem.
Bet vēl mēs, apgriežot otru pusi, mācījāmies krāsas.




piektdiena, 2014. gada 10. oktobris

Nekā Sarežģīta

Kaut kur klaiņojot pa tīmekli redzēju pašgatavotus zīmogus, bet nekādi nespāju atcerēties no kā tie tika izgatavoti. Atceros tikai principu, ka zīmējums tika izgriezts no mīksta materiāla, kas savukārt, iestiprināts pie kaut kā, kas ir noturams rokās. Tā kā mana atmiņa man nespēj piedāvāt redzēto variantu nācās pašai izdomāt. Tāpēc izgriezu no korķa formiņas, kuras ar superlīmi pielīmēju pudeļu korķiem. Un lūk! zīmogi gatavi.
 
 

Jāatkārtojas, ka zīmētāja nekāda dižā neesmu (mazā  māsa gan teica, ka zīmēt varot iemācīties), un ja no sākuma likās, ka korķa plāksnes faktūra nav īstā zīmogiem, tad, kad apvilku līnijas, bilde rādījās pavisam cita.



Lai izdodas!

 

trešdiena, 2014. gada 8. oktobris

Toreiz, Kad Zeme Ziedēja

Toreiz, kad zeme ziedēja, es iemūžināju dažas ainas atmiņām. Šodien, kad kārtoju ziedus, ne vāzēs, bet datorā, sagrupēju pa krāsām. Bet katru krāsu kolāžu pielīdzināju kādam no gada mēnešiem. Un izskatās, ka gads ir ne tikai balts no abiem galiem, bet viscaur puķains arī.



 
Janvāris
 
Februāris
 
Marts
 
Aprīlis
 
Maijs
 
Jūnijs
 
Jūlijs
 
Augusts
 
Septembris

 Oktobris

Novembris

 Decembris

Izskatās, ka nākamam gadam variācija par kalendāru ir gatava!
 

otrdiena, 2014. gada 7. oktobris

Work In Progress


    Lai nu nebūtu tā, ka ziemassvētki sajāj pagalmā kā pārsteigums, tad lēnu garu esmu atsākusi dekoru gatavošanu. Brieži, putni, cimdi, egles, dūjas un daudzi citi pa vienam vien izrotājas ar sīkpērlītēm, iegūst savu striķīti un mazos komplektos sagulst plastikāta maisiņos, kur pasargāti no putekļiem sagaidīs decembri.
   Un, tā kā lielais darba dators arī drīz būs darba kārtībā, tad ir cerība beidzot sakārtot un atrādīt, to, kas bija uztapis pavasarī un vasaras sākumā.
Lai cik ļoti man patiktu vasara, karstumu panesu diezgan grūti, un vienīgais ko vasarā gribas darīt ir tupēt puķu dobē vai ogu krūmā. Tāpēc šobrīd vēsais laiks ir atvēsinājis domājamo aparātu, idejas zumm pilna galva un gribas visu ko paspēt.

***                    ***                 ***                   ***                 ***                     ***

Kamēr es dzenāju savas ideju bites no galvas uz realitāti, varu padalīties ar dažām vasaras atmiņām un ainām no Mundigciema dzīves.