piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

Koka Zirgs No Filca


Šoreiz mans jaunākais veikums bildē ar visām tapšanas stadijām.
 
 
Tāds zirgs pie mūsu ārdurvīm sveiks pašus un kaimiņus.

ceturtdiena, 2014. gada 30. janvāris

Vēsture. Un Garāža


Arī šis te kādreiz būs vēsture.
 
 
Kā mēs abi ar brāli trīspadsmitā gada nogalē garāžā bada pankūkas cepām.
 
Liekas, ka vēl tikai dažus gadus atpakaļ bija mani bērnības svētki, bet nu jau man pašai viens tāds piņģerots ...
 
 
Un cik sena vēsture bildē, kur mūsu vecvectēvs augusta beigās savu dzimšanas dienu svin- pārsmējies, izpūrušiem matiem!
 
Laiks dažreiz skrien nepielūdzami ātri...
 
 
 


ceturtdiena, 2014. gada 23. janvāris

Vēsture. 4. Daļa



Jāsaka kā ir- pirmajā brīdī, kad pāršķirstot šos žurnālus, ieraudzīju šīs te- man sanāca smiekli, un nākamā doma bija- hmm, a ko mēs tai laikā par šīm cepurēm nodomātu. To pašu?


trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Vēsture. 3. Daļa



Lai varētu redzēt tuvāk un salasītu tekstu, klikšķini uz bildi un pasmaidi tu ar.


pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris

Vēsture. 2.Daļa

 
 
Vecās modes
 

sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

Vēsture. 82. Gads


Ziemassvētku laiku pavadot ciemos pie mammas biju ieklupusi vēstures pārcilāšanā- sākot ar senču albumiem un beidzot ar žurnālu pārcilāšanu.
Tas tālais astoņdesmit otrais ir mans dzimšanas gads. Jau no bērnības šis žurnāla numurs ir glabājies mammas skapī starp rokdarbu žurnāliem. Vienmēr, kad biju maza, šī žurnāla vāku personificēju ar sevi. Gribējās būt lielai un tikpat skaistai. Gribējās tos garos matus, kas man nez kādēļ neauga. Gribējās tādu cepuri. Eh, ko tik neizfantazējos! Un īpašs man šis žurnāls šķita tieši tāpēc, ka tieši šī smukā meitene bija uz vāka žurnālam, kas ir iznācis gadā, kad piedzimu es!
Man vienkārši likās, ka tā varētu būt es :)
 

trešdiena, 2014. gada 15. janvāris

Dāvana

Man patīk dāvināt.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.
Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.
Man patīk arī saņemt dāvanas. Un ikreiz kādu saņemot, vairāk vai mazāk, sajūtu tam līdz sūtītās domas un sajūtas. Cik īpaša, mīļa vai vienaldzīga esmu dāvinātājam. Un tam nav nozīmes, kas ir iekš dāvanas- dārgs vai lēts, noderīgs, vai krāms. Ir pat bijušas reizes, kad "zinu", ka dāvana ir "pārdāvināta". Tas gan arī ir bijis ļoti reti. Bet ir bijis.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.

pirmdiena, 2014. gada 13. janvāris

Trīs

Pagājušā gada nogalē tapa trīs jaunas somas. Parādīšu visas uzreiz.

 
Ziemas soma mammai
 

Vasaras soma kādai dāmai
 

Kora soma lakstīgalai
 
 

piektdiena, 2014. gada 10. janvāris

Knābi Augšā Un Citi Zvēri




Vēl divi darbi, kas tapuši nu jau pasen- un suņuks arī stiprā Kni ietekmē. Nu ko tur liegties. Ir cilvēki, kas tiešām iedvesmo. Cilvēki, kas mudina pašam augt un tiekties pēc pilnības. Un joprojām mācīties.

trešdiena, 2014. gada 8. janvāris

otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

Gaisīgās Zied





Tā kā gaisīgās bija paredzētas ziemīšu dāvanām, tad rādīt nedrīkstēju. Kad nu katra no tām ir atradusi savu galdiņu un plauktiņu, tad nu tagad var. Var redzēt visi citi ar. Košas un skaistas, vai ne?



pirmdiena, 2014. gada 6. janvāris

Ziemassvēki Aizbraukuši...

..un Jaunais Gads sagaidīts. Knapi iesācies, bet jau paspējis atvilkt sev līdz vienu čupīti ar idejām, kurām, atrotot piedurknes, jāķeras klāt. Bet, tā kā svētku laikā te sanāca ieskriet mazāk, tad šis un tas palicis aizkadrā.










Visu decembri tamborēju- sev un citiem. Mana virtene sanāca šāda te


Mamma tika arī pie eņģelīšiem, viņa savus smukumus iekarināja eglītē, bilde ir noslinkota, bet to kāda čupiņā man ar to visu sanāca atmiņai viens foto ir saglabāts, visiem gan vēl nāca apkārt sudraba diega maliņa, bet arī tas ir noslinkots :)

 
Paeksperimentēju arī ar to, cik smalki protu, un uztamborēju uzpirkstenīšus. Smalki taču, ne? :P
 
 
Svētkus svinējām manā dzimtajā pusē. Tur manam sīkam ir arī divas māsīcas, ar vienu no tām braucām uz mežu rotāt eglīti zaķīšiem un briežiem un vāverēm un alnim, ko satikām pa ceļam
 
 
Un tā kā mēs visi bijām pagājušajā gadā varen labi uzvedušies, tad bijām nopelnījuši veselu čupi ar dāvanām :D
 

Nu ko, aiziet iekš to Zirga gadu! Lai mums visiem sanāk :)