piektdiena, 2014. gada 31. janvāris
ceturtdiena, 2014. gada 30. janvāris
Vēsture. Un Garāža
Arī šis te kādreiz būs vēsture.
Kā mēs abi ar brāli trīspadsmitā gada nogalē garāžā bada pankūkas cepām.
Liekas, ka vēl tikai dažus gadus atpakaļ bija mani bērnības svētki, bet nu jau man pašai viens tāds piņģerots ...
Un cik sena vēsture bildē, kur mūsu vecvectēvs augusta beigās savu dzimšanas dienu svin- pārsmējies, izpūrušiem matiem!
Laiks dažreiz skrien nepielūdzami ātri...
ceturtdiena, 2014. gada 23. janvāris
trešdiena, 2014. gada 22. janvāris
pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris
sestdiena, 2014. gada 18. janvāris
Vēsture. 82. Gads
Ziemassvētku laiku pavadot ciemos pie mammas biju ieklupusi vēstures pārcilāšanā- sākot ar senču albumiem un beidzot ar žurnālu pārcilāšanu.
Tas tālais astoņdesmit otrais ir mans dzimšanas gads. Jau no bērnības šis žurnāla numurs ir glabājies mammas skapī starp rokdarbu žurnāliem. Vienmēr, kad biju maza, šī žurnāla vāku personificēju ar sevi. Gribējās būt lielai un tikpat skaistai. Gribējās tos garos matus, kas man nez kādēļ neauga. Gribējās tādu cepuri. Eh, ko tik neizfantazējos! Un īpašs man šis žurnāls šķita tieši tāpēc, ka tieši šī smukā meitene bija uz vāka žurnālam, kas ir iznācis gadā, kad piedzimu es!
Man vienkārši likās, ka tā varētu būt es :)
trešdiena, 2014. gada 15. janvāris
Dāvana
Man patīk dāvināt.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.
Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.
Man patīk arī saņemt dāvanas. Un ikreiz kādu saņemot, vairāk vai mazāk, sajūtu tam līdz sūtītās domas un sajūtas. Cik īpaša, mīļa vai vienaldzīga esmu dāvinātājam. Un tam nav nozīmes, kas ir iekš dāvanas- dārgs vai lēts, noderīgs, vai krāms. Ir pat bijušas reizes, kad "zinu", ka dāvana ir "pārdāvināta". Tas gan arī ir bijis ļoti reti. Bet ir bijis.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.
Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.
Man patīk arī saņemt dāvanas. Un ikreiz kādu saņemot, vairāk vai mazāk, sajūtu tam līdz sūtītās domas un sajūtas. Cik īpaša, mīļa vai vienaldzīga esmu dāvinātājam. Un tam nav nozīmes, kas ir iekš dāvanas- dārgs vai lēts, noderīgs, vai krāms. Ir pat bijušas reizes, kad "zinu", ka dāvana ir "pārdāvināta". Tas gan arī ir bijis ļoti reti. Bet ir bijis.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.
pirmdiena, 2014. gada 13. janvāris
piektdiena, 2014. gada 10. janvāris
trešdiena, 2014. gada 8. janvāris
otrdiena, 2014. gada 7. janvāris
pirmdiena, 2014. gada 6. janvāris
Ziemassvēki Aizbraukuši...
..un Jaunais Gads sagaidīts. Knapi iesācies, bet jau paspējis atvilkt sev līdz vienu čupīti ar idejām, kurām, atrotot piedurknes, jāķeras klāt. Bet, tā kā svētku laikā te sanāca ieskriet mazāk, tad šis un tas palicis aizkadrā.
Nu ko, aiziet iekš to Zirga gadu! Lai mums visiem sanāk :)
Visu decembri tamborēju- sev un citiem. Mana virtene sanāca šāda te
Mamma tika arī pie eņģelīšiem, viņa savus smukumus iekarināja eglītē, bilde ir noslinkota, bet to kāda čupiņā man ar to visu sanāca atmiņai viens foto ir saglabāts, visiem gan vēl nāca apkārt sudraba diega maliņa, bet arī tas ir noslinkots :)
Paeksperimentēju arī ar to, cik smalki protu, un uztamborēju uzpirkstenīšus. Smalki taču, ne? :P
Svētkus svinējām manā dzimtajā pusē. Tur manam sīkam ir arī divas māsīcas, ar vienu no tām braucām uz mežu rotāt eglīti zaķīšiem un briežiem un vāverēm un alnim, ko satikām pa ceļam
Un tā kā mēs visi bijām pagājušajā gadā varen labi uzvedušies, tad bijām nopelnījuši veselu čupi ar dāvanām :D
Nu ko, aiziet iekš to Zirga gadu! Lai mums visiem sanāk :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)