Dažas dienas atpakaļ iemēģināju šī gada jauno zaļo zālīti; mani, savukārt, iemēģināja sarkanā skudra, jeb kā tautā saka- mīzene. Neesmu līdz šim tikusi skaidrībā- vai vārds "mīzene" tiek lietots tikai kurzemē, vai arī ir populārs visā latviešu tautā. Lai nu kā ar to popularitāti, bet atcerējos kādu vasaru, kad vēl biju pavisam sīciņa un ar pāris gadus vecāku kaimiņpuiku grāvmalē spēlējāmies. Vairāk gan mums tā draudzība balstījās uz runāšanu nevis spēlēšanos smiltiņās. Citas kaimiņmeitenes, arī vecākas dažus gadus par mani, dusmojās, ka es šīm vienīgo kaimiņpuiku nocēlusi un pievākusi sev vien. Kamēr šīs cepa smilšu kūkas, krāsoja lūpas un izrādīja smukās kleitas, tikām mēs abi sēdējām grāvmalē un runājām par buldozeriem :) Un te nu es atceros, ka mūs sakoda mī... sarkanās skudras- un kā manam vasaras draugam bija jābrīnās par šo tik nejauko vārdu kā "mīzenes". Es taču sīkaļa nevarēju iedomāties, ka skolotāju dēls tādu vārdu ģimenē nebūs dzirdējis. Taču no tās reizes sapratu uz visiem laikiem- iesākumā ir "jānovērtē" sarunas partneris, lai nesanāktu tādas izgāšanās :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru