Ceriņi

Nočiepu kaimiņpagastā ceriņus. Tas nekas, ka zem mana loga aug ceriņu kupenas,  kaimiņa sētā taču vienmēr zāle ir zaļāka ;)
Smaržojošus, baltus un viloletus. Nedaudz birstošus...Un tā katru pavasari es kaut ko nokavēju. Pagājušo gadu nepamanīju kā zāle sazaļoja, vēl kādu gadu atpakaļ neievēroju pa kuru laiku kokiem lapas saplauka. Gaiļbiksīši ziedēs vai jau noziedēja? Pavasaris ir tik ātrs, ka vajadzētu kā Ziedonim iestādīt ielas vidū rabarberu, apsēsties zem tā, pateikt visam "stop" un vērot kā zeme mostas, zied, dzied, elpo, pulsē
un dāvina šo skaistumu pretī prasot tik vien kā- saudzēt.
Istaba ievīta ceriņu smaržā, vīraka  kociņi aizsūtīti atvaļinājumā skumji nīkst plauktā, un ko gan tiem iesākt pret dabas nepārspējamību?