Smukums.Raibums

Košā Tašiņa

Sakārojās kaut ko jaunu izmēģināt 

 

 

Ar jau pazīstamiem elementiem sakombinēt

 



Un divreiz lielāku. Jāsaka, ka gribējās jau pašai ar to košumu dižoties, bet tā jau ir- kurpniekam jau ar nekad to kurpju priekš sevis nesanāk. Nāksies vien vēl kaut ko līdzīgu šūt.

 

 

 

Pastkastītē

Kādam pastkastītē nokļuva zilonis sirds sasildīšanai un uzmundrināšanai...

Tarbiņas

Tarbiņas. Suņu mīlei ar suni, un sapņotājai ar baloniem, kopā saturētājai ar namiņu, ko ieskāvušas puķes, bet jaunajai māmiņai ar saimnieciskiem mincīšiem. Un divām šikām būtnēm- māmiņai un meitiņai ar eņģeļmeiteni. Meitai dzīvespriecīgās krāsās, bet mammucim nedaudz nopietnākos toņos.

 

 

 

 

 

Iesaiņojums

 

Saiņojot dāvanas izspruku sveikā no papīra pirkšanas. Pietika ar mazu gabaliņu, kas no iepriekšējiem svētkiem palicis pāri. Un, kad likās, ka viss jau ir gana labi, ieskrēja prātā doma, ka klāt tur labi piederētos mazs draudzīgs putniņš.

 



Un Tad Tapa...

...daudz jo daudz kastīšu. Kā lieliska ideja dāvanai. Visi mani mīļie tika pie lielākas un mazākas kastītes. Kas dzijas paglabāja, kas eglīšu bumbas, bet priecīgi bija visi.

 

 

 

Fišiņkaste

Ar zivīm iesākām, tad paturpināsim ar viņām.

 

 

1) Nomēri apkārtmēru, ierēķini arī vīlīti
2) Tad nomēri kastes augstumu, sareizini ar divi un pieskaiti 2 cm vīlītei
3) Uzzīmē šos divus mērus uz auduma un izgriez
4) Tad nomēri dibenu un arī izgriez no auduma. Centies abiem auduma gabaliem vīles daļu piegriezt vienādā izmērā, es parasti atstāju 1cm gan gabalam, kas ir dibenam, gan apmalītei.
5) Tad šuj dibenu klāt garajam gabalam, tur arī lieliski noder tas precīzais 1cm, var droši likt abus auduma gabalus vienādā attālumā
6) Aizšuj sānu vīli un liec audumu kastē. Tad atloki malu uz ārpusi līdz kastes lejai.

Lai kastīte būtu vēl simpātiskāka, aplīmē ar kādu glītu papīru. Vari piešūt arī vāku. Ar īlenu izdur caurumus gan vākā, gan kastē un sasien ar glītu lentīti.

Patiesībā ļoti vienkārši. Mazliet loģikas, mazliet izdomas un kastīte gatava.

Mazās Fišiņas

Šīs gan tapa pirms Sintijas puķes.
Pavisam savādākas. Ne tik telpiskas kā parasti. Vietu atstājot mazliet fantāzijai...

Sintijas Jaunā Matu puķe

 

Beidzot esmu saņēmusies pa kārtai atrādīt visu to, kas tika uzdarināts pirms Ziemassvētkiem un tapis līdz šim laikam.
Kā pirmo rādu Sintijas jauno matu rotu. Un pagaidām viņai vienīgajai tāda. Otras tādas nekur pasaulē nava :)

Otas Galā Baltā Krāsa

 

Ieraudzīji zilā ūdens taureni? :)

 

 

Vanagkalns

 

Vajag Nevis Gribās un Vēstuļu Būšana

Tāda viegli kņudinoša sajūta un satraukums, kad saņem vēstuli vai sūtījumu pastā. Tā Jau ir vērtība, bet kad vēl kā pievienotā vērtība klāt nāk tik skaisti noformēta aploksne, tad sirds apmet kūleni un paliek tā silti un viegli. Tāpēc, ka atcerās, tāpēc, ka taustāma, nevis virtuāla.
Pirms gadiem desmit dzirdēju kādu stāstu, ka divas draudzenes dzīvojot vienā pilsētā esot sarakstījušās ar vēstulēm sūtot tās pa pastu. Uz jautājumu, ka var taču satikties un izrunāties atbilde esot bijusi apmēram tāda, ka vēstulē var pateikt daudz vairāk un to ko nevar izteikt skaļi vārdos. Vēstule kā pievienotā vērtība draudzībai. Draudzības apliecinājums.
Kad tu pēdējo reiz nosūtīji vēstuli, kartiņu vai atklātnīti? Varbūt, ka nemaz nevajag lielu iemeslu tam- ne dzimšanas dienu, ne kāzas. Dažreiz sirdi sasilda vārdi "Paldies, ka esi".
Samīļo arī tu kādu. Es jau samīļoju.

Zīmulis Pucējas

 

Noņem zīmulim dzēšgumiju ar visu dzelzīti. Ar rupju smilšpapīru noberz kantītes un nedaudz krāsas, tā, lai vietām ir redzams koks.

 

Pielīmē dzēšgumijas vietā nelielu pērlīti tā, lai pērles caurums ir uz augšu.

 

Pērles caurumā ielīmē dažas kuplas spalvas.

 

Aptin mežģīni.

 



 



Mežģīnes galu noslēdz pielīmējot meģīnes puķi.

 

Tavs zīmulis ir gatavs dzejai un dejai uz papīra. 

 

 

 

 

Sīks Un Magone

Par Žēlumu

 Vislielākais prieks tomēr ir tad, kad tu kādam kaut ko uzdāvini, un saņēmējs šo lietu valkā, lieto, nobružā, nodeldē, jo tad uzreiz var redzēt un sajust to patieso prieku par dāvanu. Nevis stāsta, ka žēl lietot tik skaistu mantu...Žēl sevis vai manis?

2013

Jaunais gads ir iesācies, meklējot mājās siltāko stūrīti, kā kaķis slinki slaistos no viena stūra uz otru. Decembrī biju nosolījusies sev, ka janvārī atpūtīšos no visiem darbiem- skatīšos filmas un lasīšu grāmatas. Bet vai tad rokām ir miers? Nav. Nav, mīļie. Galva jau pilna ar jaunām idejām, bet vēl cītīgi cenšos turēties pie decembra lēmuma- janvārī nedarīt neko. Nu jau mēneša atpūšanās termiņš ir samazināts uz divām nedēļām, un vienalga jau vakar piegriezu jaunus filciņus un uzskicēju jaunus modelīšus ko realizēt. Darīšu visu lēnām, gan jau arī tā skaitīsies atpūta.
Bet fonā- pēdējā bilde no mana uzticamā aparāta, kas divas stundas pirms gadu mijas izlēca man no rokām, uzkrita uz objektīva un beidza savu darbu šajā pasaulē. Bilde bez efektiem ar efektiem.