Četras Puķes Pļavā Zied

 Četras meitenes šovasar smaidīs diktāk par citām :)

 

 

Par Vienu Puķi Vairāk

Tā nu reiz, cilvēks plāno, domā, cer, bet laiks un notikumi sagriež visu kājām gaisā. Viens skaists vasaras mēnesis ir pavadīts nejēdzīgi slimojot. Plāni izjaukti. Eh...

Mēģinu atgriezties ierastajās sliedēs. Rīt braukšu ciemos. Ar lelli.

Ak, Eglīte

Saka, ka tūlīt, tūlīt un būšot sniegs. Jau rīt. Un tad vēl mazliet un pilsētās un pagastu laukumos sāks iemirdzēties egles. Tiks sagaidīta pirmā advente. Sāks skanēt ziemassvētku dziesmas un pasaule iegrims mazliet uzspēlētā labsirdībā. Vai atmodinātā. Un pavisam īsu mirkli, pirms paša svētvakara, ļaudis sasirgs ar dāvanu meklēšanas drudzi. Un tā tam visam ir jābūt. Tas ir mūsu laikmets. Un visos laikos ir izlecēji, kas šos drudžus neatbalsta, kas tam visam jau pieiet laicīgi. Manā slepenajā atvilktnē krājas mazas dāvanas jau no septembra. Bet šuju jau no janvāra.

Esmu beidzot spērusi vienu soli uz priekšu un aiznesu savus darbus uz veikalu. Tagad arī  Talsu Centrs veikalos "Una" un "Zaļā Krūze" ir nopērkami eglīšu un dāvanu dekori.

Tāpat arī mani darbi būs aplūkojami un pieejami Dundagā pilī ikgadējā izstādē. Un tā kā Talsu Centra veikali bija tāds spontāns solis, tad tagad man nākas to visu darīt no gala.

 

 

Bet ir o.k. Cilvēkam ir jādarbojas. Ideju galvā ir simtiem, bet visam nepietiek spēka un un pacietības. Un tad vēl tas nolāpītais slinkums. Ir jau dāmas, kas mani slavējot saka, ka rokas man zibot 24 stundas diennaktī, bet jāsaka, ka ne vella! Tik traki ar mani nav :)

 

Par Pelēm

Gan jau, ka katrs no mums atceras pasaku par pilsētas peli un lauku peli. Un šo peļu salīdzinājums ikdienā ir gana biežs un dažbrīd pat gana trāpīgs. Nu lūk.

Var teikt, ka manas pirmās šūtās tildas ir tādas kā peles. Pelītes. Pati pirmā gan nesagaidīja fotosesiju un tūlīt pēc tam, kad ieguva savas jaunās štātes, sapakoja somu un aizbrauca uz Saldu.  (Māsa gan drīkst pacensties un atsūtīt man bildi ). Otras divas iekārtojās rāmī pie sienas. Un tās tad nu ir manas divas peles. Viena no pilsētas, otra no laukiem. Un vienīgā šikā tilda šodien paliek aizkadrā, ko atrādīju jau pirms spociņnakts kā Raganelli.
Visgrūtākais šajā procesā ir uzminēt dāmu vēlmes, ko tad viņas vilks mugurā. Vienai tas nepatīk, otrai šitas! Bet visaizraujošākā procedūra ir matu veidošana. Protams arī tikai tad, kad ir apskrieti visi Talsi un atrasta piemērota dzija matiem.

Manas retro peles.

Šīs lelles ir ļoti viegli pagatavojamas, un mammas, kurām ir meitas var pavadīt aizraujošu brīvdienu darinot tās kopā.

Tāpēc, lai jums izdodas!

Priekšniece Raganelle Un ķirbīšdiena- Spociņnakts

Jūs ziniet tās slavenās šūtās lelles Tildas? Nu lūk, manās mājās kopumā ir uztapušas jau četras skaistules, bet šī gan būs pirmā ko atrādīšu plašākai publikai. Pārējām neesot laika te gorīties, kafija dziestot.

Jāsaka, ka tīmeklī neesmu meklējusi  Tildu raganas interpretācijā. Bet gan jau ka vēl kādam ir tāda doma un ideja radusies. Un zirnekli arī savu šamā dabūja. Zirnekļa ideja ņemta Te, tur atradīsiet vēl visādas idejas.

Un protams, soma. Kura gan sieviete no mājas bez tašas spēj iziet?! :)

 

Otra priekšniece ar uzreiz ir klāt, kad notiek kāda darbošanās.

 

 

 Un mežģīņu zeķbikses!

 

 

Mans puika visu vakaru staigāja salicis rokas kā Raganelle. Arī taču priekšnieks :)

 

***                      ***                    ***

 

Atceries manu pagājušā gada ķirbīšdienas durvju dekoru? Šogad karājas pie durvīm tas pats. Un starp citu- mums te rudenī virs durvīm īsts sikspārnītis nakšņoja kādas divas nedēļas. No sākuma nevarēju saprast kāpēc man pie sliekšņa peļu spiriņas mētājas, domāju, ka kaimiņam peles sadzīvojušās tā, ka jau pār slieksni birst. Bet nē, kādu vakaru pavēlāk nācām mājās- mazs, melns peļuks vēkšpēdus čuč.

Un vēl šogad uzmeistaroju savai krustmeitai (tīmeklī redzēta ideja) aksesuāru spociņnaktij. Pilna galva sikspārņu!

 

Nu lūk! Lai jums jautra māžošanās, saldas končas un silta nedēļas nogale.

Tiksimies jaunnedēļ!

 

Ka-kaba

Jūs ziniet kas ir ka-kaba, Keke un He? Tā ir kabata, Metriņš un Zibens :D

 



Šuvēja

"Ja tās smalkās dāmas zinātu kur tās viņu smukās kleitas pabijušas pirms tam!"... tā mana vecāmamma mēdz nosmiet ūsā uzšuvusi kārtējo štāti kādai no ciema kundzītēm.
Iz mammas stāstītā viss bijis tā- audums tika izklāts uz grīdas, aptuveni uzmests viens mērs, otrs mērs, uz aci šņik, šņak, tur piedrākalēts, šur piedrākalēts un var nākt uz pirmo piemērīšanu.
Jāsaka- laikam tas gēns no vecāsmammas ticis man, jo mazāk es mēru un piegriežu, un vairāk paļaujos uz savu aci, jo labāk man sanāk. Protams, var gadīties, ja es būtu kādu skolu izgājusi, kur to māca, es arī zīmētu piegrieztnes un vairāk mērītu, bet tā kā man skola ir tikai tā, ko pār plecu esmu citām šuvējām redzējusi, tad maunu kā māku, un man sanāk!
Te nu ir rezultāts!