Man patīk dāvināt.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.
Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.
Man patīk arī saņemt dāvanas. Un ikreiz kādu saņemot, vairāk vai mazāk, sajūtu tam līdz sūtītās domas un sajūtas. Cik īpaša, mīļa vai vienaldzīga esmu dāvinātājam. Un tam nav nozīmes, kas ir iekš dāvanas- dārgs vai lēts, noderīgs, vai krāms. Ir pat bijušas reizes, kad "zinu", ka dāvana ir "pārdāvināta". Tas gan arī ir bijis ļoti reti. Bet ir bijis.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru