Dundagas Zaļā Jumprava vilktin vilka pie sevis uz pili. Ja pa dienu nerādījās cerība, ka tikšu , tad vakarpusē tomēr tāda iespēja radās. Paldies, māsa! Un ceru, ka tev arī patika.
Mani tuvie saka, ka es jau briesmīgi smalka. Taču Dundagas pils pagraba neizremontētie kambari tomēr man patīk. Tā vien šķiet, ka, ja tur par daudz saremontēs, pazudīs pils burvība.
No vienas puses jau izskatās smuki, bet kaut kā līdz galam mani šis neaizrauj. Muzejā izziņas nolūkā jā. Taču privātajām vajadzībām...nu piemēram, kādā veikalā stāv īstas žirafes izbāzenis. Un veikala darbinieki man tā ceremoniāli toreiz vēl paziņoja, ka re kur Tur Tas, kurš to dzīvnieku nošāvis. Viņi jau, protams, nezin, ka žirefes ir vieni no maniem mīļākajiem dzīvniekiem...
Un tomēr, es pieturos pie tā, ka ja tevi šis dzīvnieks neapdraud, vai arī tu viņu negrasies apēst, tad viss pārējais ir cilvēku izvirtība un cūcība.
Re, īsas humoristiskas mazziņas pie sienām. Šai bildei gan būs jāuzklikšķina, lai palielinātos un būtu iespēja izlasīt. Smaida, Jānis un pārējā komanda visumā bija ļoti jauki visu saorganizējuši.
Bija arī daudz visādu radošo istabu, mēs gan neuzspējām ieraudzīt visu, tāpēc vienkārši sabildēju mākslas skolas audzēkņu superīgos darbus.
Un pie zīlnieka arī neiegājām gan tāpēc, ka zīlēt gribētāju bija garum gara rinda, gan arī tāpēc, ka īsti nemaz negribas neko izzīlēt. Tāpēc es pamēģināju trāpīt mērķī- hi! man izdevās desmitniekā.
Un vēl mēs tur redzējām pēdējā bildē, apakšā pa kreisi dīvainu putnu, kuru tā arī neviens nespēja identificēt. Droši vien no dinozauru laikmeta :D
Nu re, tā mums tajā Leģendu Naktī gāja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru