Ziemas nogurumu man patīk kliedēt ar braucienu uz jūru. Sasmelties spēku. Vienalga- vai saule vai vējš, vai jūra aizsalusi līdz Zviedrijai, vai vaļā līdz krastiem, man patīk nosalt līdz pirkstu galiem, līdz ausu ļipām, ļaut degunam sākt pilēt kā vecam, salūzušam krānam, un izpurināt matus teju līdz lāstekām. Ne tikai man. Mums visiem trijiem- mūsu mazajai, foršajai ģimenītei :)
Ģimenītei, kura labprāt ņem līdz arī savus rada gabalus.
Upesgrīvas jūrmala bija klusa un balta. Neviena cilvēka, lai uz kuru pusi skatītos. Kā Dieva ausī :)
Arī Kaltenes jūrmala bija klusa no cilvēkiem. Tik staigāt gan tur nebija kur, jo visi akmeņi bija ieskauti ledus seģenē.
Tik maza upīte bij izgrauzusi cieto ledu, meklējot ceļu uz jūru.
Savukārt Rojā bija cilvēki gan, turklāt- viens pavisam pliks!
Interesanti vai šitā pasalstot var sadedzināt kalorijas? Un ja jā, tad cik?
Kamēr vienam nesalst- otram salst. Un tāpēc viņš novelk mammai cimdus, atzīst par gana labiem un turpina ekspotīciju pa kāpām :)
Caur Tavu rakstu guvu mazu kripatiņu miera :)
AtbildētDzēstPar pliko gan pabrīnījos un pie sevis nosaku - man mani liekie kg tomēr patīk labāk par aukstu peldi :D
/Kitysmile/
Priecājos, ka varēji sajust mūsu tā dienas mieru :)
AtbildētDzēstMan gan patīk dažreiz nosalt, īpaši tad, ja es zinu, ka būs kāds, kas parūpēsies par siltu kamīnu, tēju un ūdenspeldi manām kājām :)