Mēs gan nepaspējām uz pašu eglītes iedegšanu. Mazliet žēl, sienāzim dikti patīk eglītes. Neviena nepaliek bez ievērības, lai kur mēs ietu. Mazā, smalkā balstiņa, ikreiz mīļi paziņo- "egīte"!
Pils iekšpaglamā bija sabraukuši tuvi un tāli tirgotāji ar dabas veltēm un kārumiem, tāpat arī neizpalika dažādi redzēti un neredzēti roku darinājumi.
Neizpalika radošās darbnīcas. Bija pat Laimes Lācis ieklīdis, bet to nepaspēju noķert. Bija kartupeļu pankūkas par divdesmit eirosū (centiem) un tēja.
Ja jūs zinātu kas par tēju! Recepte noteikti tiek turēta dziļā slepenībā. Un šis nav pirmais gads, kad nobaudu silto gardumu. Tādu tēju var dabūt tikai tur!
Bet pils iekšpusē vienā no zālēm tika atklāta ikgadējā amatnieku izstāde. Jāsaka, ka šogad ir īpaši daudz dalībnieku ar interesantiem darbiem. Īpaši pārsteidza gardumu burciņas!
Vienkopus uz visu skatoties likās, ka izstāde raiba kā Lieldienu ola, ņemot vērā latvieša vadmalas pelēko mentalitāti mazliet neierasti. Bet noteikti tikai vienkopus ņemot. Katrs jau tomēr atrod savu krāsu.
Arī Rūta Roze piedalās. Un ar nemaz tik pelēka nav sanākusi, kā bija sākumā iedomājusies. Tāda dīvaina sajūta- stāvi skaties kā pēta tavus darbus un ceri, ka pūlī neuzradīsies neviens, kas atklās tevi. Ka tu izspiego :)
Būs jau jāizskrien vēlreiz. Gribas tā pa mierīgo visu izpētīt. Kad nav pūļa.
Un, ja sanāk būt Dundagā- aizejiet līdz pilij! Ne tikai Rūtas Rozes dēļ. Vai Zaļās Jumpravas dēļ. Tur ir lieliska un viesmīlīga komanda, kas to visu organizē.
Prieks, ka kāds novērtē mūsu komandu ;)
AtbildētDzēst