Pasaule ievīta ziedu plīvurā smaržojošā un reibinošā, pārliecinošā krāsu gammā no baltā līdz tumši rozā, ar stipru dzeltenā piešprici...Tik tas vējš, drēgnums un lietus pa brīžam pabojā prieku, eh, bet vai tad kādreiz līdzējusi sūkstīšanās? Šogad ir tā un neko mēs tur nepadarīsim.
Visticamāk, ka kādu brīdi tā arī turpināsies- pa vienam ierakstam nedēļas garumā. Rokas ielīgušas lielizmēra darbos.
Mēģinu notvert visus tos brīžus, kad saule lutina un silda. Esam dārzā. Pirmais košums sagaidīts, saplaucēts. Bet, ak, kādi lieli plāni šai vasarai dārzam...
Bet, ja laiks ārpusē jauc frizūru, lien aiz krāga, skrien ausī un saldē ka prieks, tad nekas cits neatliek kā košumu meklēt iekšpusē. Mana šī pavasara krāsu terapija. Divdesmit septiņas krāsas un dzeņa doma pakausī, ka otru šīs sērijas gleznu arī dikti vajadzētu. Tik nezinu kā tur beigsies ar to pacietības mēru...
Mana košā palodze. Nevaru saprast- kaimiņiene rudenī uzdāvināja Sanpauliju, likās, ka podiņā ir viena, bet tagad pavasarī gadījās trīs! Ņēmu un to košo prieku sastādīju atsevišķos podiņos.
Vairāk ir košāk!
Baltie smaržojošie pavasara kareivji
Lai jums smaržojošas, košas dienas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru