Mūsu Kolekcionārs

"Tu zin kā es iesāku krāt tās šķiltavas?"- vīratēvs noprasa,- "Kad braucu ar autoveikalu sāku tukšajos režģos likt tukšās šķiltavas..."

Tā nu ir aizkrājies līdz četrarpus simtiem.

 

Un vismaz simtam viņš zin stāstu kā šīs ugunsmašīnītes līdz viņam nokļuvušas, kas atvedis, pret ko iemainījis...

 

Tagad ir tādi ciemiņi, kas ciemakukuļa vietā atved dažādus neredzētus eksemplārus.

 

Leišmalē mūsu kaimiņbrāļiem ir tāds foršs mazs veikaliņš, ģitāras tur ir, un visādas citādas hipsteru padarīšanas. Tur arī šķiltavu skapis. Acis griežas otrādi un nevar vien izvēlēties kādu šoreiz eksemplāru aizvest. Pēdējās, ko mēs aizvedām bija lūpukrāsa.
 

 Trīs arpus kurpju kastes. Vajagot skapi, tā, lai var tā smuki sakārtot un interesentiem izrādīt.
 

 

Kādu vakaru mēs servējām galdu. Pa zortēm.

 * * *
Un te daži interesantākie eksemplāri