Tā tas bija nu jau kādu laika sprīdi atpakaļ. Atceros tā visspilgtāk pagājušā gada rudeni, kad man likās, ka neesmu īsti normāla. Proti- man nepatika klausīties mūziku. Lieki. Noklausījos tieši tās dziesmas, tos izpildītājus ko kādā brīdī vēlējos dzirdēt, bet pārējā laikā man skanēja klusums. Un likās, ka tas nav normāli. Nu kā var neklausīties mūziku, ja visi klausās. Nu labi, visiem skan. Bet man negribējās. Tā nu es kādu laiku tāda nenormāla staigāju, līdz kādā intervijā dzirdēju, ka K. Kazāks stāsta to pašu. Ka viņš izvēlas vai nu to, ko konkrēti grib dzirdēt, vai klausās klusumā. Redz! Nebiju tāda vienīgā.
Nedalīšu cilvēkus kastās, kategorijās, situētībā, bet ticu, ka mēs visi sadalāmies tādās kā neredzamās grupiņās un ieelpojam reizē. Vienu un to pašu. Mūziku, grāmatu, domas, laiku. Un dažreiz mēs nemaz neesam pazīstami, tik elpojam vienu un to pašu. Un ir tik patīkami apjaust, atklāt šos sev līdzīgos...
Kā ir tagad? Elpoju līdz laikam. Ja tev liekas, ka tu esi iepalicis, vai vienkārši gribi sačomoties ar jaunatni, tad paskaties pāris vakaros kanāla Kidzone mūziku. Būsi atpakaļ zirgā :)
Tu tiešām neesi tāda vienīgā. Man arī reti mūzika skan fonā. Un sen jau tā! Un arī esmu domājusi par to, ka neesmu riktīga. :D
AtbildētDzēstJā, Kidzone palīdz orientēties Top lauciņa, kā arī youtube UK Top40. :) Un muļķības no youtube vlogeru (un to arī nesen uzzināju, ka youtube konta īpašniekus, kas ievieto dažādus video iz savas dzīves un video vispār, sauc par vlogeriem un visu to videokrātuvi par vlogu- eh, kas tik nav jāuzzina un jāatceras, lai būtu apritē :D) krājumiem palīdz apgūt bērni, kas ir to aktīvākie sekotāji! :D
P.S. Tev bildē smuki, gari mati!! :))
Redz, bērni ir jāklausa, jāieklausās viņos...Un jāieklausās vecajos un mēs, kas esam pa vidu, mums tas jāmāk sintezēt un izsijāt...
AtbildētDzēst