Skaties Ezerā. Kaņieris

Redz, teika vēsta, ka te kādreiz bijušas lielas salas un kāda vecenīte ganījusi tajās savu govi Kaņu. Reiz uz vakara pusi uznācis liels mākonis, un vecenīte jau domājusi, ka būs negaiss. Tad acumirklī nokritušas no debesīm trīs zivtiņas un pēc brīža jau vesels ezers, bet večiņa ar Kaņu noslīkušas.

 Teikas sakarā varētu teikt- kāda likteņa ironija, jo ezera vidējasi dziļums ir tikai 0,6 metri. Veča ar Kaņu būs ganījušās, tā dziļākajā vietā, kas ir 1,8 metri.

 

 Ezerā ir konstatētas 237 putnu sugas (pavisam Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas). Un par tā vēsturisko nozīmīgumu putniem liecina arī tā nosaukums- Kaņieris, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē "zosu ezers".

Riekstu pussalā ir izveidots putnu vērošanas tornis. Es gan vairāk priecājos par skaisto saulrietu, jo bez binokļa putnu sugu neatpazīt.

Tieši pretim putnu vērošanas tornim atradām dēļu laipu, kas ievijās dziļi ezerā gar abām malām veidojot augstu niedru sienu. Tā kā gājēji bijām trīs, tad īpaši klusu tas nebija. Iespējams, esot pavisam, pavisam klusiņiem, varētu atklāt pārsteidzošu ezera savrupo dzīvi.

Gluži kā akvarelis...

 

Nu lūk! Ar šo varētu teikt, ka rudens burvība šogad ir atrasta.