Patiesībā šīs piņģerotlelles pie manis ieradās jau vēlu pavasarī. Re, vēl visām cepures galvā. Viņām piestāvētu kāds zvejniekciemats, pavisam mazs ar priežu apaugušām kāpām. Viņām noteikti pieder laivas un pēcpusdienās tās palīdz lāpīt tīklus. Vienai no viņām visdrīzāk pieder suns. Uzticīgs. Gandrīz vilks. Vēl viņas prot spēlēt uz ģitāras un mazākā arī uz kokli. Tādas vēju rūdītas un stipras meitenes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru