Sagaidīšana

Ja oktobris kā tāds kaprīzs tīnis nespēja savākties un saprast ko pats no sevis grib- te ļāvās lietus asarām, te sala mēteli plivināja, ar vējiem skrējās un dažviet tik stipri piecirta kāju, ka likās dzirdu pērkonu ducinam. Beigu beigās vēl sagrozījis pulksteņus notinās, sakot, lai negaidot šo kādu gadu atpakaļ.
Šķiet novembrim tīņa vecums ir garām, nosvērts un domīgs atnācis. Vakaros debesīs zīmē pasteļgleznas, tad ātri ietinas pelēkos pledos un tumšās segās, dīda mākoņus kā mēbeles pārkārtojot. Viņam piestāv grāmatas un pārdomu filmas.
Un šogad viņam piestāv arī kuģi.
Jūs jau zināt to, ka ja uz lietām paskatās no cita raksursa, tās iegūst pavisam citu nokrāsu un izskatu. Un šoreiz mēs paskatījāmies uz kuģiem no punkta, kurā agrāk nebijām stāvējuši.

Un man jau atkal tur debesīs viena kaija.

 

 

 

Un tad viņi nāca mājās. Kaiju svītas pavadībā jūras arāji nāca ostā.

 

Tas bija mazliet sirreāli. Brīdis, kad kuģis izmeta ūdenī kaut ko, kas acīmredzot, ļoti garšoja kaijām. Iesākumā ūdenī iemetās bars, kas sekoja "Bubim", pēc tam uz to vietu salaidās, iespējams, visas krastā esošās kaijas. Debesis čumēja un mudžēja no putniem. Ņirbēja.
Un vienīgais par ko tajā brīdī bija žēl, ka nebija lielāka fotoaparāta.

                             ***                                       ***                                        ***

Bet noslēgumam, lai novembris nebūtu tik nopietns, mēs te mazliet palēkājām. Jūs zinājāt, ka tas ir lielisks līdzeklis lai sasildītos?

 

 

:)