Plikadīda ziema lēnām velk savas nogurušās kājas prom no mūsu zemes. Vēl solot tās žagas, bet tas jau būs sīkums. Mēs sauli rijam aizgūtnēm un ar to pietiks, lai sagaidītu zaļu zāli, dzeltenas puķes un sprakšķošus pumpurus. Manā logā jau atlidojušas dzērves, puķu sēklas saliktas glītās kaudzītēs gaida kalendāra starta šāvienu, lai steigtu uzdīgt, augt, ziedēt, barot bites, kamenes un bizbizmārītes...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru