Plates
Manā bērnībā mēs vēl klausījāmies plates. Raimondam Paulam bija tāda "Joku dziesmas". Pārsvarā mēs šo plati klausījāmies tāpēc, ka tur bija jautri meldiņi pie kuriem varēja i dejot, i dauzīties, vai vienkārši spēlēties. Parasti mēs plašu klausīšanos organizējām istabā, kurā kādreiz dzīvoja vecāmamma, kas tad jau vairs nebija starp mums. Istabā vienmēr iespīdēja pēcpusdienas saulīte, nevienam nebijām pa kājām, bet arī acīs bijām paturami no virtuves. Vecajai stāvlampai tika noņemts kupols un mums bija mikrofons uz trīs kājām - gandrīz kā īsts. Arī garais vads bija kā īstajam, kuru vienmēr turējām mazliet saritinātu kā to bijām noskatījušies no tv Mikrofona pārraidēm. Un tā mēs tur pavadījām visu vasaru. Visas saulainās pēcpusdienas dziedājām atnāk silta vasariņa, balta pūka atlido pa vējam...Ak, un vēl Šveika dziesmas-spraud man puķi pogas caurumā un piparkūku sirsniņa. Un Antas Klints ierunātās pasakas! Tik neatminos vairs nevienu, tikai intonācijas, noskaņu, balsi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru