Sagaidīšana

Ja oktobris kā tāds kaprīzs tīnis nespēja savākties un saprast ko pats no sevis grib- te ļāvās lietus asarām, te sala mēteli plivināja, ar vējiem skrējās un dažviet tik stipri piecirta kāju, ka likās dzirdu pērkonu ducinam. Beigu beigās vēl sagrozījis pulksteņus notinās, sakot, lai negaidot šo kādu gadu atpakaļ.
Šķiet novembrim tīņa vecums ir garām, nosvērts un domīgs atnācis. Vakaros debesīs zīmē pasteļgleznas, tad ātri ietinas pelēkos pledos un tumšās segās, dīda mākoņus kā mēbeles pārkārtojot. Viņam piestāv grāmatas un pārdomu filmas.
Un šogad viņam piestāv arī kuģi.
Jūs jau zināt to, ka ja uz lietām paskatās no cita raksursa, tās iegūst pavisam citu nokrāsu un izskatu. Un šoreiz mēs paskatījāmies uz kuģiem no punkta, kurā agrāk nebijām stāvējuši.

Un man jau atkal tur debesīs viena kaija.

 

 

 

Un tad viņi nāca mājās. Kaiju svītas pavadībā jūras arāji nāca ostā.

 

Tas bija mazliet sirreāli. Brīdis, kad kuģis izmeta ūdenī kaut ko, kas acīmredzot, ļoti garšoja kaijām. Iesākumā ūdenī iemetās bars, kas sekoja "Bubim", pēc tam uz to vietu salaidās, iespējams, visas krastā esošās kaijas. Debesis čumēja un mudžēja no putniem. Ņirbēja.
Un vienīgais par ko tajā brīdī bija žēl, ka nebija lielāka fotoaparāta.

                             ***                                       ***                                        ***

Bet noslēgumam, lai novembris nebūtu tik nopietns, mēs te mazliet palēkājām. Jūs zinājāt, ka tas ir lielisks līdzeklis lai sasildītos?

 

 

:)

Priekšniece Raganelle Un ķirbīšdiena- Spociņnakts

Jūs ziniet tās slavenās šūtās lelles Tildas? Nu lūk, manās mājās kopumā ir uztapušas jau četras skaistules, bet šī gan būs pirmā ko atrādīšu plašākai publikai. Pārējām neesot laika te gorīties, kafija dziestot.

Jāsaka, ka tīmeklī neesmu meklējusi  Tildu raganas interpretācijā. Bet gan jau ka vēl kādam ir tāda doma un ideja radusies. Un zirnekli arī savu šamā dabūja. Zirnekļa ideja ņemta Te, tur atradīsiet vēl visādas idejas.

Un protams, soma. Kura gan sieviete no mājas bez tašas spēj iziet?! :)

 

Otra priekšniece ar uzreiz ir klāt, kad notiek kāda darbošanās.

 

 

 Un mežģīņu zeķbikses!

 

 

Mans puika visu vakaru staigāja salicis rokas kā Raganelle. Arī taču priekšnieks :)

 

***                      ***                    ***

 

Atceries manu pagājušā gada ķirbīšdienas durvju dekoru? Šogad karājas pie durvīm tas pats. Un starp citu- mums te rudenī virs durvīm īsts sikspārnītis nakšņoja kādas divas nedēļas. No sākuma nevarēju saprast kāpēc man pie sliekšņa peļu spiriņas mētājas, domāju, ka kaimiņam peles sadzīvojušās tā, ka jau pār slieksni birst. Bet nē, kādu vakaru pavēlāk nācām mājās- mazs, melns peļuks vēkšpēdus čuč.

Un vēl šogad uzmeistaroju savai krustmeitai (tīmeklī redzēta ideja) aksesuāru spociņnaktij. Pilna galva sikspārņu!

 

Nu lūk! Lai jums jautra māžošanās, saldas končas un silta nedēļas nogale.

Tiksimies jaunnedēļ!

 

Leģendu Nakts Dundagā

Dundagas Zaļā Jumprava vilktin vilka pie sevis uz pili. Ja pa dienu nerādījās cerība, ka tikšu , tad vakarpusē tomēr tāda iespēja radās. Paldies, māsa! Un ceru, ka tev arī patika.

 

Mani tuvie saka, ka es jau briesmīgi smalka. Taču Dundagas pils pagraba neizremontētie kambari tomēr man patīk. Tā vien šķiet, ka, ja tur par daudz saremontēs, pazudīs pils burvība.

 

No vienas puses jau izskatās smuki, bet kaut kā līdz galam mani šis neaizrauj. Muzejā izziņas nolūkā jā. Taču privātajām vajadzībām...nu piemēram, kādā veikalā stāv īstas žirafes izbāzenis. Un veikala darbinieki man tā ceremoniāli toreiz vēl paziņoja, ka re kur Tur Tas, kurš to dzīvnieku nošāvis. Viņi jau, protams, nezin, ka žirefes ir vieni no maniem mīļākajiem dzīvniekiem...

 

Un tomēr, es pieturos pie tā, ka ja tevi šis dzīvnieks neapdraud, vai arī tu viņu negrasies apēst, tad viss pārējais ir cilvēku izvirtība un cūcība.

 

Re, īsas humoristiskas mazziņas pie sienām. Šai bildei gan būs jāuzklikšķina, lai palielinātos un būtu iespēja izlasīt. Smaida, Jānis un pārējā komanda visumā bija ļoti jauki visu saorganizējuši.

Bija arī daudz visādu radošo istabu, mēs gan neuzspējām ieraudzīt visu, tāpēc vienkārši sabildēju mākslas skolas audzēkņu superīgos darbus.

Un pie zīlnieka arī neiegājām gan tāpēc, ka zīlēt gribētāju bija garum gara rinda, gan arī tāpēc, ka īsti nemaz negribas neko izzīlēt. Tāpēc es pamēģināju trāpīt mērķī- hi! man izdevās desmitniekā.
Un vēl mēs tur redzējām pēdējā bildē, apakšā pa kreisi dīvainu putnu, kuru tā arī neviens nespēja identificēt. Droši vien no dinozauru laikmeta :D



Nu re, tā mums tajā Leģendu Naktī gāja.

 

Kad Darbs Ir Pabeigts

Tā sajūta, kad esi kaut ko pabeidzis. Kaut ko, kas ir ildzis ilgāku laiku, paprasījis no tevis uzmanību un enerģiju. Tā sajūta ir kā tukšai skārda bundžai. No tevis viss ir izsmelts. Un vajag kādu brītiņu, kādu dienu, kādu notikumu ar emocijām, lai spētu atjaunoties. Vislabāk es būtu gribējusi tikt uz jūru, bet tā kā tas nebija iespējams, tad izlīdzējos ar gastronomiskām "izvirtībām". Tāpēc paldies māsai par laša kotlešu recepti, kuras es papildināju ar saldētām svaigām  jāņogām (vietējais citrons). Lai gan viens posms noslēdzies, attelpas diži garas nebūs. Nāksies atrast sevī entuziasmu un mesties nākamajā darba tūrē.

Un kamēr es te pastrādāšu, jums varu piedāvāt izklaidi. Pildīt gan variet tikai virtuāli, vai arī, ja nu gadās veikalā šādai uzpariktei iet garām, iesaku tomēr vienu iegādāt. Kolosāls brīžos, kad jums virtuvē vēl cepas kūka, un paši nevariet izklaidēt ciemiņus. Ciemiņi izklaidēsies paši. Vienu gan varu teikt, ja pašam šo rēbusu gribas atrisināt, tad neskatieties pamācībā. Es ieskatījos, un man iet secen palauzīt galvu. Vienkārši neticēju, ka tas ir iespējams. Tas, ka vidējā baranciņa ir atbrīvojama no striķa un dēlīša.

Un te solītā kūka! Man ir viens mazs gardēdis, kas vienmēr novērtē manus gardumus. Un tad jau ir divkāršs prieks gatavot.
















Garšīgas kūkas un brīvdienas arī jums!

Zelta Ēzelis Ījabs Krunciņš

Turpinot dzimšanas dienas tēmu, izgatavoju vienu spēli, kas vairāk gan izplatīta aiz mūsu valsts robežām. Proti- piespraud ēzelītim asti. Labākais šajā spēlē ir tas, ka iesaistīties tajā var jebkura vecuma spēlētājs. Un spēles pagatavošanai vajag tikai kartona gabalu, uz kura uzlīmēt vai uzzīmēt ēzeli bez astes. Man bija iespēja tikt pie izprintēta A3 lieluma ēzeļa. Astes es satamborēju no parastas pelēkas dzijas, un pielīmēju pie knopkām.

 

Un, ja no sākuma mans vīrietis domīgi vilka uzaci uz augšu, tad pēc spēles man tika mutisks atzinības raksts.

Nu re, reizēm nemaz nevajag daudz, lai būtu jautrība!

 

Ak, jā, te arī bilde ar uzvarētāj gardumiem un "paldiesparpiedalīšanos" monētiņa.