Vēsture. 4. Daļa

Jāsaka kā ir- pirmajā brīdī, kad pāršķirstot šos žurnālus, ieraudzīju šīs te- man sanāca smiekli, un nākamā doma bija- hmm, a ko mēs tai laikā par šīm cepurēm nodomātu. To pašu?

Vēsture. 3. Daļa

Lai varētu redzēt tuvāk un salasītu tekstu, klikšķini uz bildi un pasmaidi tu ar.

Vēsture. 2.Daļa

 

 

Vecās modes

 

Vēsture. 82. Gads

Ziemassvētku laiku pavadot ciemos pie mammas biju ieklupusi vēstures pārcilāšanā- sākot ar senču albumiem un beidzot ar žurnālu pārcilāšanu.
Tas tālais astoņdesmit otrais ir mans dzimšanas gads. Jau no bērnības šis žurnāla numurs ir glabājies mammas skapī starp rokdarbu žurnāliem. Vienmēr, kad biju maza, šī žurnāla vāku personificēju ar sevi. Gribējās būt lielai un tikpat skaistai. Gribējās tos garos matus, kas man nez kādēļ neauga. Gribējās tādu cepuri. Eh, ko tik neizfantazējos! Un īpašs man šis žurnāls šķita tieši tāpēc, ka tieši šī smukā meitene bija uz vāka žurnālam, kas ir iznācis gadā, kad piedzimu es!
Man vienkārši likās, ka tā varētu būt es :)
 

Dāvana

Man patīk dāvināt.
Bet ir cilvēki, kuriem ir jādāvina, jo ir jādāvina- tas ir visgrūtāk, jo vienmēr liekas, ka tas cilvēks nojauš un jūt, ka tas nav no visām iekšām. Tādās reizēs pērkot, gatavojot dāvanu cenšos piedomāt pie tā ko domāju. Dažreiz samelot sev un dāvanai. Bet tas ir reti. Ļoti reti.
Visbiežāk tomēr priecājos, ja ir jādāvina.

Man patīk arī saņemt dāvanas. Un ikreiz kādu saņemot, vairāk vai mazāk, sajūtu tam līdz sūtītās domas un sajūtas. Cik īpaša, mīļa vai vienaldzīga esmu dāvinātājam. Un tam nav nozīmes, kas ir iekš dāvanas- dārgs vai lēts, noderīgs, vai krāms. Ir pat bijušas reizes, kad "zinu", ka dāvana ir "pārdāvināta". Tas gan arī ir bijis ļoti reti. Bet ir bijis.
Un ir tādas īpašas reizes, kad saņemu dāvanas no īpašiem cilvēkiem. Un ne tās dārgākās. Taču pievienotā vērtība- mīļums- ir padarījis šīs lietas par īpašām.
Un šogad es saņēmu dažas īpaši mīļas dāvanas. Bet vienu- par visām- visīpašāko. Ceru, ka tu arī.