Pastkartes no Rudens

Klasika

 

 

Piena Garša

 

 

Virs Jumtiem

 

Svētdiena

 

 

Palodze-trotuārs

Smukumsoma

 

 

Viena smukumsoma. Kas arī tapa vasaras beigās un jopojām gaida savu saimnieci. Gaida, kad jaunā dāma beigs baudīt svešās zemes piedāvātos labumus , un  atcerēsies, ka te-tā viņu gaida atgriežamies. Gan es, gan soma.

Pērļu Brīnums

 

Ikreiz nostaigājot veikalā vai tirdziņā garām šāda tipa auksriem nodomāju- eh, nu kas tur ko tādus neuztaisīt, ja izejmateriāls ir. Nekā ne, nav viss viens pīpis un gatavs. Ir ko ap tādiem krikumiem noņemties. Pie katra pārīša pavadīju stundu. Tā nu es četras stundas ķibinājos un domāju- cik smalkiem pirkstiņiem jābūt, lai šis darbs ritētu raiti? Taču beigās sanāca vēl tīri tematiski- Gadalaiki.

Sajūta

Katru gadu vairākas reizes pārņem šī jocīgā, teju vai tanī brīdī utopiskā sajūta. It kā taču esam pieraduši pie gadalaiku maiņām. Bet vasarā skatoties uz sniegu ir gandrīz nereāla sajūta, ka kaut kad ir bijis un kaut kad piemeklēs atkal no jauna sniegs un aukstums. Rudenī skatoties uz pavasara bildēm, kur kājas palaistas pirmajā zaļajā zālītē, liekas tik jocīgi, ka drēgnums un aukstums to vairs nepieļauj.
Dabas varenība...

Princesītei

Mans šī gada vienīgais lielais krustiņdarbs. Jāsaka, ka ir palicis diezgan grūti šūt, ja visu laiku viens mazs sienāzēns prot visur uzrāpties un visu izpreparēt. Tā nu šogad diezgan maz laika esmu veltījusi saviem mīļaiem krustiņiem. Bet svarīgākajam notikumam esmu saņēmusies un mūsu jauno radinieci godam esam sagaidījuši savā pulciņā. Mazā māsīca aug griezdamies. Būs mūsu mazajam profesoram kompānija ar ko vasarās pie ōmītes dīķmalā buncīšus celt :)

 

Dāvanai gan vēl klāt nāca pirkstiņlelles, bet tā kā man ar to dzīvnieku un ģīmīšu zīmēšanu neiet no rokas, tad dzīvnieki paiek aizkadrā, jo ir špikoti. Bet varu jums parādīt dāvanas iepakojumu. Lakonisks, bet no sirds.