Piedzīvoju pirmo reiz mūžā klaustrofobiju. Izteiktu, nevis tādu, ka liftā viena nebraucu, ja braucu, tad ar kādu kopā, kam var ieķerties rokā.
Stāvot zem šīm debesīm aizvien ilgāk un ilgāk sāka drebēt rokas un trūkt elpas. Smadzenes zīmēja par pasaules galu cienīgas filmas skatus un ātrāk gribējās tikt patvērumā. Bet foto- skaists gan sanāca.
Otrais.
Nedomāju, ka sanāks noķert to putnu. Bet ja ļoti grib, tad no maza mīļa ziepju trauka var izspiest bildi ar domu. Protams, Ziedoņa doma ir priekšgalā. :)
"Man tur debesīs viena kaija.
Kaijiņa. Balta ļoti."
/I.Ziedonis/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru