Tie Vecie Laiki

Mūsdienās dažām lietām tik ļoti ātri pienāk vecie laiki! Tu pat lāgā neesi vēl to lietu nopircis, atmakājis, bet pienāk rītdiena un tā jau ir veca. Tas pats vecais stāsts par telefonu bez vada, kas bija sapnis, šodien pat ar pogām- tie jau ir vecie laiki. Es, protams, priecājos par savu telefonu, kas klausa maniem glāstiem.
Atcerieties pasakas par kaķiem, kas murrāja uz vai pie mūrīša? Vēl tagad prātā stāv ainas no multfilmas par sūnu ciema zēniem, kur blatajās mājās kaķis tik omulīgi ar dzijas kamolu rotaļājas. Idille. Mūsdienās kaķi noteikti vairs nespēlējas ar dzijas kamolīšiem. Vismaz mana kaķene noteikti nē. Tagad viņiem ir savi specializētie veikali ar tik lielu klāstu dažāda veida rotaļlietām, ka ir stipri jāiejūtas sava kaķa ādā un raksturā, lai trāpītu uz īsto. Vienu tādu atnesu mājās- varu spēlēties pati. Nākamreiz tad lai pati iet uz veikalu.
Un te nu stāsts par tiem vecajiem laikiem- par to mūrīti un murrājošo kaķi. Cik kaķiem tad vairs ir to silto mūrīšu? Maniem mammas kaķiem ir. Bet manam kaķim par mūrīti kalpo stacionārais dators. Mūslaiku mūrītis, kas vēl pēc gadiem desmit būs krietni vecie laiki.
P.s. Diez ko ērts jau nav, ja iemieg tādā dziļākā miegā. Divas reizes Magone ir nogāzusies...