trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Vien maz kūciņ!

Maza filca kūciņa piecām adatām, jeb Jaunā gada šuvējas buča.. Stāsts par to kā iemācīt sev, krustiņus šujot, nespraust adatas gultas galā vai sev drēbēs. Iesākumā tā lieta darboties negribēja, jo ieraudumam jau liels spēks. Pēc divu mēnešu cīniņa ar sevi- adata reti tiek iedurta citur :)

2 komentāri:

  1. Man ar mode visur citur spraust adatas, parasti bēdīgi beidzas :D

    AtbildētDzēst
  2. Tad jau būs jāuzčibina Tev ar viens :)

    AtbildētDzēst