Vajag Nevis Gribās un Vēstuļu Būšana

Tāda viegli kņudinoša sajūta un satraukums, kad saņem vēstuli vai sūtījumu pastā. Tā Jau ir vērtība, bet kad vēl kā pievienotā vērtība klāt nāk tik skaisti noformēta aploksne, tad sirds apmet kūleni un paliek tā silti un viegli. Tāpēc, ka atcerās, tāpēc, ka taustāma, nevis virtuāla.
Pirms gadiem desmit dzirdēju kādu stāstu, ka divas draudzenes dzīvojot vienā pilsētā esot sarakstījušās ar vēstulēm sūtot tās pa pastu. Uz jautājumu, ka var taču satikties un izrunāties atbilde esot bijusi apmēram tāda, ka vēstulē var pateikt daudz vairāk un to ko nevar izteikt skaļi vārdos. Vēstule kā pievienotā vērtība draudzībai. Draudzības apliecinājums.
Kad tu pēdējo reiz nosūtīji vēstuli, kartiņu vai atklātnīti? Varbūt, ka nemaz nevajag lielu iemeslu tam- ne dzimšanas dienu, ne kāzas. Dažreiz sirdi sasilda vārdi "Paldies, ka esi".
Samīļo arī tu kādu. Es jau samīļoju.

Zīmulis Pucējas

 

Noņem zīmulim dzēšgumiju ar visu dzelzīti. Ar rupju smilšpapīru noberz kantītes un nedaudz krāsas, tā, lai vietām ir redzams koks.

 

Pielīmē dzēšgumijas vietā nelielu pērlīti tā, lai pērles caurums ir uz augšu.

 

Pērles caurumā ielīmē dažas kuplas spalvas.

 

Aptin mežģīni.

 



 



Mežģīnes galu noslēdz pielīmējot meģīnes puķi.

 

Tavs zīmulis ir gatavs dzejai un dejai uz papīra. 

 

 

 

 

Sīks Un Magone

Par Žēlumu

 Vislielākais prieks tomēr ir tad, kad tu kādam kaut ko uzdāvini, un saņēmējs šo lietu valkā, lieto, nobružā, nodeldē, jo tad uzreiz var redzēt un sajust to patieso prieku par dāvanu. Nevis stāsta, ka žēl lietot tik skaistu mantu...Žēl sevis vai manis?

2013

Jaunais gads ir iesācies, meklējot mājās siltāko stūrīti, kā kaķis slinki slaistos no viena stūra uz otru. Decembrī biju nosolījusies sev, ka janvārī atpūtīšos no visiem darbiem- skatīšos filmas un lasīšu grāmatas. Bet vai tad rokām ir miers? Nav. Nav, mīļie. Galva jau pilna ar jaunām idejām, bet vēl cītīgi cenšos turēties pie decembra lēmuma- janvārī nedarīt neko. Nu jau mēneša atpūšanās termiņš ir samazināts uz divām nedēļām, un vienalga jau vakar piegriezu jaunus filciņus un uzskicēju jaunus modelīšus ko realizēt. Darīšu visu lēnām, gan jau arī tā skaitīsies atpūta.
Bet fonā- pēdējā bilde no mana uzticamā aparāta, kas divas stundas pirms gadu mijas izlēca man no rokām, uzkrita uz objektīva un beidza savu darbu šajā pasaulē. Bilde bez efektiem ar efektiem.