Ja kaut kas ir vecs kā pasaule un apnicis līdz nelabumam, varbūt ir pienācis laiks nomainīt ādiņu un uzveidot paša rokām vienu vienkāršu smukumu? Tad, kad man sanāk no vecā uztaisīt jaunu, un, ja vēl sanāk, tā pa smuko, bez muļķīgām kļūdām, mani pārņem prieks. Tāds vienkāršs prieks, ka mazliet dzīvoju zaļi un mazliet ietaupu naudu uz tādiem sīkumiem kā matu stīpiņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru