Zelta Ēzelis Ījabs Krunciņš

Turpinot dzimšanas dienas tēmu, izgatavoju vienu spēli, kas vairāk gan izplatīta aiz mūsu valsts robežām. Proti- piespraud ēzelītim asti. Labākais šajā spēlē ir tas, ka iesaistīties tajā var jebkura vecuma spēlētājs. Un spēles pagatavošanai vajag tikai kartona gabalu, uz kura uzlīmēt vai uzzīmēt ēzeli bez astes. Man bija iespēja tikt pie izprintēta A3 lieluma ēzeļa. Astes es satamborēju no parastas pelēkas dzijas, un pielīmēju pie knopkām.

 

Un, ja no sākuma mans vīrietis domīgi vilka uzaci uz augšu, tad pēc spēles man tika mutisks atzinības raksts.

Nu re, reizēm nemaz nevajag daudz, lai būtu jautrība!

 

Ak, jā, te arī bilde ar uzvarētāj gardumiem un "paldiesparpiedalīšanos" monētiņa.

 

 

 

Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Vienai mazai jaunkundzītei bija dzimšanas diena. Tāpēc uztapa burvīgas cepurītes ar ziedu motīvu dāmām, bet tauriņu kungiem.

Vai nav burvīgas? Vai nav burvīgākas, par prastām veikala cepurēm?

 

Murim tik ļoti patika, ka viņš pat nesteidzās tikt vaļā no ausi spiedošā brīnuma.

 

 

 

Kad jau biju izgatavojusi visas cepures (kas nemaz tik daudz laika nepaņēma), bija jāķeras pie fotogrāfēšanas.

Kā jūs domājat, kurš mani novēroja? Un kurš nespēja nociesties, kad tiks pie cepures un ieleca kadrā?

Tīģeris!

 

 

Bet  svētku cepurītes tīģeris nedrīkstēja nest laukā, vajadzēja uz ātru roku izgatavot vienu, tieši tīģerim. Ar bumbuli!

Tā kā tīģeris ir no nepacietīgajiem, tad pirms bildēšanās, nu nekādi nevarēja sarunāt ar viņu cepuri sakārtot, lai nav uz acīm.

 

 

Ceru, ka esmu izvilinājusi no jums smaidu ;)

 

 

P.s. Jūs jau atceraties, ka bildes lielākas var dabūt, ja tām uzklikšķina?



 

 

 

Taureņu Skaitīšana

Šovasar mums bija Lielā Taureņu Skaitīšana. Astoņus saskaitījām. Tos, kas uz knaģiem.
Bet vēl mēs, apgriežot otru pusi, mācījāmies krāsas.

Nekā Sarežģīta

Kaut kur klaiņojot pa tīmekli redzēju pašgatavotus zīmogus, bet nekādi nespāju atcerēties no kā tie tika izgatavoti. Atceros tikai principu, ka zīmējums tika izgriezts no mīksta materiāla, kas savukārt, iestiprināts pie kaut kā, kas ir noturams rokās. Tā kā mana atmiņa man nespēj piedāvāt redzēto variantu nācās pašai izdomāt. Tāpēc izgriezu no korķa formiņas, kuras ar superlīmi pielīmēju pudeļu korķiem. Un lūk! zīmogi gatavi.

 

 

Jāatkārtojas, ka zīmētāja nekāda dižā neesmu (mazā  māsa gan teica, ka zīmēt varot iemācīties), un ja no sākuma likās, ka korķa plāksnes faktūra nav īstā zīmogiem, tad, kad apvilku līnijas, bilde rādījās pavisam cita.

Lai izdodas!

 

Toreiz, Kad Zeme Ziedēja

Toreiz, kad zeme ziedēja, es iemūžināju dažas ainas atmiņām. Šodien, kad kārtoju ziedus, ne vāzēs, bet datorā, sagrupēju pa krāsām. Bet katru krāsu kolāžu pielīdzināju kādam no gada mēnešiem. Un izskatās, ka gads ir ne tikai balts no abiem galiem, bet viscaur puķains arī.



 

Janvāris

 

Februāris

 

Marts

 

Aprīlis

 

Maijs

 

Jūnijs

 

Jūlijs

 

Augusts

 

Septembris

 Oktobris

Novembris

 Decembris

Izskatās, ka nākamam gadam variācija par kalendāru ir gatava!