Puikas mēra

Kādu vakaru devāmies mazā pastaigā līdz tuvējam ezeram. Trīs puikas, tādi, kas iet jau kādā piektā, sestā klasē peldējās. Ūdensbrilles bija tā pati svarīgākā lieta šajā ūdens pasākumā. Iespēja izzondēt ezera krasta gultni, meklēt acīm noslēpto, kas gan var būt svarīgāks un interesantāks, ja ir tāda atribūtika paķērusies līdz? Un liekas jau, ka brilles bija gana labas, jo no puiku sarunām varēja saprast, ka redzēt var labi, un mēs krastā tupētāji šo to nespējam ieraudzīt. Nu, piemēram, ka tur- zem ūdens ir pudeles. Un ziniet cik? Da hu*a un vēl vairāk.
Iesākumā mums šī mērvienība lika saraukt pieri, pēc tam jau mēģināt atrisināt šo mērvienību skaitļos. Diez cik tas ir? Ja rēķina pudelēs, kuras ir saliktas kastēs, kas ir sakrāmētas viena virs otras, tad sanāk, ka skaitlis svārstās no 70-100
Hmm...

Rūtas Rozes Gumijnieki

Starpbrīžos.

Pa vidu jeb starpbrīžos uztop kaut kas, kas veidojas ātri. Interjeram. Kam tie starpbrīži? Labs nāk ar gaidīšanu. :)

Plastikas rozes beidzot sagaidīja savu ķēdīti, bet ķēdīte gaida savu aizdari. Tāpēc tikai fragments no tā, kas būs ap kaklu.

Kad roka uztrenēta veidot rozes no plastikas, tad var uzveidot arī cukurrozes, kas nu jau notiesātas, bet bija kā dekors visādiem citādiem gardumiem uz saldumu šķīvja.

Zied.

Viņi ir sajukuši. Šī vieta ir viņu ādere. Oāze. Te viņi zied, zied un aug ne pa mēnešiem, pa dienām. Saules dzeltenais taisās sešus (!) ziedus izlolot. Ir prieks. Katru dienu no jauna.

Logi

Par cilvēkiem daudz stāsta viņu mājas. Ikvienam ir zināms sakāmvārds, ka cilvēku var iepazīt tikai tad, kad ir iepazīts viņa nams. Man patīk vērot logus. Ne to, kas ir paslēps aiz aizkariem, bet gan to kādi ir šie aizkari un palodzes. Tik ļoti intereanti ir vērot  un mēģināt izsecināt kādi cilvēki dzīvo aiz plīvojošajiem auduma gabaliem. Un ko tie krāmē uz palodzēm. Kādas puķes tiek lolotas un kā svētki svinēti...
Es ne vienmēr varēšu atbildēt, kas sastaptajam draugam bija mugurā, bet es zinu kādi ir viņa logi :)