"Un tādas kā Mārīte vai mana resnā māsīca Veronika to nav sapratušas. Es varu laimīga staigāt vienā zaļā blūzītē, bet viņas domā, ka mans laimes noslēpums ir šajā blūzītē, nevis tajā, ka mana vērtība nāk no iekšām. Un gadiem cilvēki tā domā. Viņi mani savos plauktiņos tur tā ir nolikuši- laimīgu, ar zaļu blūzīti mugurā, nezinot, ka blūzīte aizlienēta, neapjaušot, ka tas, ka esmu apmierināta ar dzīvi, neslēpjas tajā kankarā, bet gan dvēseles piepildījumā."
/G. Freimane -Kovaļčuka "Muļķe un mīlestība"/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru