otrdiena, 2011. gada 30. augusts

"Mīlestība. Aizspriedumi. Indija."

Cilvēki, kuri manā skatījumā ir garlaicīgi, ļoti reti kad spēj patērēt manu laiku. Tāpat ir ar filmām un seriāliem. "Mīlestība. Aizspriedumi. Indija." reiz nu ir seriāls, kas ir aizrāvis savā krāšņumā un patiesumā. Tikai viens jautājums- vai tiešām tur aiz melnā ekrāna sēdošie un visu programmu koriģējošie neaizdomājas, ka šo seriālu ir vērts redzēt ne tikai mājsaimniecēm un bezdarbniekiem? Respektīvi- vai tad vakari nevar iztikt bez vienas "cīesai" sērijas? Jebšu jāizglīto ir tikai augstāk minētā sabiedrības daļa, jo izglītotie (!) jau strādā?
A te viens no  filmas mūzikas celiņiem, kas uzlabo omu ikreiz to dzirdot :) Un, ja zin stāstu, liek arī pasmaidīt ūsā :)

svētdiena, 2011. gada 28. augusts

Dziesma

       
Dzenā vēji viļņu vālus
   Ezerā
Un tu atkal esi tālu,
   Kāpēc tā?

Rudzi san un baltā tvaikā
   Ziedēt sāk-
Viens var nomirt tādā laikā,
   Mīļotā!

Nāc, kad rīts ar sārtu liesmu
   Tālē zied.
Klausīties cik skaistu dziesmu
   Ezers dzied.

Dziesmu tad no sirdīm abām
   Sāksim mēs.
Ezers gribēs labāk -
   Nevarēs!

Apklusīs un viņā pusē
   Dzirdēs mūs.
...Ezers visu nakti klusēs,
   Dusmīgs būs.

Bet, kad atkal spožā liesmā
   Atnāks rīts,
Nospriedīs, ka laba dziesma,
   Dziedās līdz.

Mēs ar viņu būsim rados-
   Viņš nav ļauns,
Un, kaut tam jau tūkstoš gadu,-
   Viņš ir jauns.

Arī mēs pret gadu tāli
   Iesim tā,
Kā iet baltie viļņu vāli
   Ezerā.

/O.Vācietis/

trešdiena, 2011. gada 24. augusts

Brīvdienās...

Katrreiz dodoties ilgāku laiku prom no mājām, vienmēr cenšos atstāt mūsu mazās ģimenes mazo mitekli uzkoptu un sakārtotu. Lai namiņš atpūšas no ikdienas. Lai ciemos esot, par mājām iedomājot, tās atmiņā būtu saulainas un mūs atpakaļ gaidošas. Lai pārrodoties nebūtu nastas un pienākumu jūras sajūta...

pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

Kvā nemāku

Dzīvniekus un ģīmjus zīmēt nemāku, modelēt arī nē. Tādēļ vardes izskatu aizņēmos, var teikt,  ka nošpikoju (špikoju reti, tāpēc nekaunos atzīties). Bet visu pārējo uzveidoju no savas galvas. Šis tapa kā "paldies" varžu kolekcionārei par ziemā man sniegto palīdzīgo roku.

sestdiena, 2011. gada 13. augusts

Pārvērtības

Kā lietus noplucinātais bruņurupucis no Zīlītēm  Saulgriežos pārvērtās...




                                                                  







...un kļuva par  košu bruņurupuču meiteni. Ja teiksi, ka galvai un kājām jābūt zaļām, tad teikšu, ka dāma ir ļoti tīrīga :)

ceturtdiena, 2011. gada 11. augusts

Puikas mēra

Kādu vakaru devāmies mazā pastaigā līdz tuvējam ezeram. Trīs puikas, tādi, kas iet jau kādā piektā, sestā klasē peldējās. Ūdensbrilles bija tā pati svarīgākā lieta šajā ūdens pasākumā. Iespēja izzondēt ezera krasta gultni, meklēt acīm noslēpto, kas gan var būt svarīgāks un interesantāks, ja ir tāda atribūtika paķērusies līdz? Un liekas jau, ka brilles bija gana labas, jo no puiku sarunām varēja saprast, ka redzēt var labi, un mēs krastā tupētāji šo to nespējam ieraudzīt. Nu, piemēram, ka tur- zem ūdens ir pudeles. Un ziniet cik? Da hu*a un vēl vairāk.
Iesākumā mums šī mērvienība lika saraukt pieri, pēc tam jau mēģināt atrisināt šo mērvienību skaitļos. Diez cik tas ir? Ja rēķina pudelēs, kuras ir saliktas kastēs, kas ir sakrāmētas viena virs otras, tad sanāk, ka skaitlis svārstās no 70-100
Hmm...

trešdiena, 2011. gada 10. augusts

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Starpbrīžos.

Pa vidu jeb starpbrīžos uztop kaut kas, kas veidojas ātri. Interjeram. Kam tie starpbrīži? Labs nāk ar gaidīšanu. :)
Plastikas rozes beidzot sagaidīja savu ķēdīti, bet ķēdīte gaida savu aizdari. Tāpēc tikai fragments no tā, kas būs ap kaklu.
Kad roka uztrenēta veidot rozes no plastikas, tad var uzveidot arī cukurrozes, kas nu jau notiesātas, bet bija kā dekors visādiem citādiem gardumiem uz saldumu šķīvja.

trešdiena, 2011. gada 3. augusts

Zied.

Viņi ir sajukuši. Šī vieta ir viņu ādere. Oāze. Te viņi zied, zied un aug ne pa mēnešiem, pa dienām. Saules dzeltenais taisās sešus (!) ziedus izlolot. Ir prieks. Katru dienu no jauna.

otrdiena, 2011. gada 2. augusts

Logi

Par cilvēkiem daudz stāsta viņu mājas. Ikvienam ir zināms sakāmvārds, ka cilvēku var iepazīt tikai tad, kad ir iepazīts viņa nams. Man patīk vērot logus. Ne to, kas ir paslēps aiz aizkariem, bet gan to kādi ir šie aizkari un palodzes. Tik ļoti intereanti ir vērot  un mēģināt izsecināt kādi cilvēki dzīvo aiz plīvojošajiem auduma gabaliem. Un ko tie krāmē uz palodzēm. Kādas puķes tiek lolotas un kā svētki svinēti...
Es ne vienmēr varēšu atbildēt, kas sastaptajam draugam bija mugurā, bet es zinu kādi ir viņa logi :)