ceturtdiena, 2014. gada 27. novembris

Iedvesmotāja

    Viņa ir iedvesmotāja. Tuvākie jau zin, ka viņa iedvesmojusi mani uz daudzām lietām. Kāds laiks pagājis un atkal esmu iemācīta paskatīties  uz lietām no cita skatu punkta. Šoreiz uz sienām. Vienīgi es aprobežojos tikai ar savas mammas mājas sienu. Bet ar to arī pagaidām pietiks.
Viņas atrastās sienas variet apskatīt te un te, šķiet tas vēl arī nebija viss.


Bet savas es atrādīšu tagad



 
Nu lūk! Tagad paskatieties uz savām sienām :)
 

sestdiena, 2014. gada 22. novembris

Un Dažreiz...

Un dažreiz man nolaižas rokas un liekas- nu kam man to visu? Kam to visu vajag?
Un tad, kad mēs devāmies mājup no uguņošanas 18. novembrī, ko Talsiem uzdāvināja uzņēmums vika wood es aizdomājos... Privāts uzņēmums uzdāvina savai pilsētai svētkus. Tikpat labi mēs varam teikt- nu kam viņam tas? Naudu nav kur likt? Un kam mums vispār kaut ko rotāt? Kam mums kaut ko svinēt? Nu kam tas viss?
 Bet tad jau jēgas nav nekam. Vienīgais ko mēs šajā dzīvē varam darīt ir priecāties. Svinēt dzīvi. Svinēt ar garšu. Jo patiesībā jau it viss šajā pasaulē ir izgaistošs. Ja mēs nevaram likt brīnīties, priecāties, smieties, ja nevaram izkrāsot šo pasauli, tad jau dzīvi plosītu tikai skumjas un kari...
Un mēs katrs šo dzīvi krāsojam ar krāsām, kas mums dotas. Es to daru šādi. Kāds cits to dara audzinot bērnus, vēl  kāds cits uzdāvinot patriotiskas sajūtas caur uguņošanu, vēl kāds salabojot kaimiņam datoru un beigās nenoplēst par to deviņas ādas un vēl un vēl, un vēl. Bezgalīgi. Tajā ir tā sāls. Tā dzīvošanās jēga. Pats galvenais- darīt to, ko sirds patiešām vēlas. Kaut vai tas ir mazs nieks, kaut tas aizņemtu tikai desmit minūtes tavā dienā. Izdari to, kas tev un taviem tuvajiem sagādā siltumu, smieklus, jēgu dzīvošanai.

***
Un mani rūķi tovakar ieguva citu jēgu. Man nevajag miljons cilvēkus, lai rastu prieku par to ko daru. Man vajag miljons smaidus no tiem cilvēkiem, kas to visu redz.

 
 
 




 

ceturtdiena, 2014. gada 20. novembris

Ak, Eglīte

Saka, ka tūlīt, tūlīt un būšot sniegs. Jau rīt. Un tad vēl mazliet un pilsētās un pagastu laukumos sāks iemirdzēties egles. Tiks sagaidīta pirmā advente. Sāks skanēt ziemassvētku dziesmas un pasaule iegrims mazliet uzspēlētā labsirdībā. Vai atmodinātā. Un pavisam īsu mirkli, pirms paša svētvakara, ļaudis sasirgs ar dāvanu meklēšanas drudzi. Un tā tam visam ir jābūt. Tas ir mūsu laikmets. Un visos laikos ir izlecēji, kas šos drudžus neatbalsta, kas tam visam jau pieiet laicīgi. Manā slepenajā atvilktnē krājas mazas dāvanas jau no septembra. Bet šuju jau no janvāra.



Esmu beidzot spērusi vienu soli uz priekšu un aiznesu savus darbus uz veikalu. Tagad arī  Talsu Centrs veikalos "Una" un "Zaļā Krūze" ir nopērkami eglīšu un dāvanu dekori.
Tāpat arī mani darbi būs aplūkojami un pieejami Dundagā pilī ikgadējā izstādē. Un tā kā Talsu Centra veikali bija tāds spontāns solis, tad tagad man nākas to visu darīt no gala.
 
 
Bet ir o.k. Cilvēkam ir jādarbojas. Ideju galvā ir simtiem, bet visam nepietiek spēka un un pacietības. Un tad vēl tas nolāpītais slinkums. Ir jau dāmas, kas mani slavējot saka, ka rokas man zibot 24 stundas diennaktī, bet jāsaka, ka ne vella! Tik traki ar mani nav :)

 

otrdiena, 2014. gada 18. novembris

ceturtdiena, 2014. gada 13. novembris

Piņģerotlelles


Patiesībā šīs piņģerotlelles pie manis ieradās jau vēlu pavasarī. Re, vēl visām cepures galvā.
Viņām piestāvētu kāds zvejniekciemats, pavisam mazs ar priežu apaugušām kāpām. Viņām noteikti pieder laivas un pēcpusdienās tās palīdz lāpīt tīklus. Vienai no viņām visdrīzāk pieder suns. Uzticīgs. Gandrīz vilks. Vēl viņas prot spēlēt uz ģitāras un mazākā arī uz kokli.  Tādas vēju rūdītas un stipras meitenes.
 

pirmdiena, 2014. gada 10. novembris

Par Pelēm

Gan jau, ka katrs no mums atceras pasaku par pilsētas peli un lauku peli. Un šo peļu salīdzinājums ikdienā ir gana biežs un dažbrīd pat gana trāpīgs. Nu lūk.
Var teikt, ka manas pirmās šūtās tildas ir tādas kā peles. Pelītes. Pati pirmā gan nesagaidīja fotosesiju un tūlīt pēc tam, kad ieguva savas jaunās štātes, sapakoja somu un aizbrauca uz Saldu.  (Māsa gan drīkst pacensties un atsūtīt man bildi ). Otras divas iekārtojās rāmī pie sienas. Un tās tad nu ir manas divas peles. Viena no pilsētas, otra no laukiem. Un vienīgā šikā tilda šodien paliek aizkadrā, ko atrādīju jau pirms spociņnakts kā Raganelli.
Visgrūtākais šajā procesā ir uzminēt dāmu vēlmes, ko tad viņas vilks mugurā. Vienai tas nepatīk, otrai šitas! Bet visaizraujošākā procedūra ir matu veidošana. Protams arī tikai tad, kad ir apskrieti visi Talsi un atrasta piemērota dzija matiem.





Manas retro peles.
Šīs lelles ir ļoti viegli pagatavojamas, un mammas, kurām ir meitas var pavadīt aizraujošu brīvdienu darinot tās kopā.
Tāpēc, lai jums izdodas!

trešdiena, 2014. gada 5. novembris

Sagaidīšana

Ja oktobris kā tāds kaprīzs tīnis nespēja savākties un saprast ko pats no sevis grib- te ļāvās lietus asarām, te sala mēteli plivināja, ar vējiem skrējās un dažviet tik stipri piecirta kāju, ka likās dzirdu pērkonu ducinam. Beigu beigās vēl sagrozījis pulksteņus notinās, sakot, lai negaidot šo kādu gadu atpakaļ.
Šķiet novembrim tīņa vecums ir garām, nosvērts un domīgs atnācis. Vakaros debesīs zīmē pasteļgleznas, tad ātri ietinas pelēkos pledos un tumšās segās, dīda mākoņus kā mēbeles pārkārtojot. Viņam piestāv grāmatas un pārdomu filmas.
Un šogad viņam piestāv arī kuģi.
Jūs jau zināt to, ka ja uz lietām paskatās no cita raksursa, tās iegūst pavisam citu nokrāsu un izskatu. Un šoreiz mēs paskatījāmies uz kuģiem no punkta, kurā agrāk nebijām stāvējuši.




Un man jau atkal tur debesīs viena kaija.
 
 
 
Un tad viņi nāca mājās. Kaiju svītas pavadībā jūras arāji nāca ostā.
 



Tas bija mazliet sirreāli. Brīdis, kad kuģis izmeta ūdenī kaut ko, kas acīmredzot, ļoti garšoja kaijām. Iesākumā ūdenī iemetās bars, kas sekoja "Bubim", pēc tam uz to vietu salaidās, iespējams, visas krastā esošās kaijas. Debesis čumēja un mudžēja no putniem. Ņirbēja.
Un vienīgais par ko tajā brīdī bija žēl, ka nebija lielāka fotoaparāta.

                             ***                                       ***                                        ***

Bet noslēgumam, lai novembris nebūtu tik nopietns, mēs te mazliet palēkājām. Jūs zinājāt, ka tas ir lielisks līdzeklis lai sasildītos?
 
 
:)