pirmdiena, 2015. gada 25. maijs

Mīļās Meitenes!

Mēs esam skaistas. Katra no mums ir unikāla. Taču ir dažas lietas, kas mūsu ikdienišķo unikalitāti aizpūš pa vējam kā tukšu salmu čupu.
Tāpēc atcerēsimies, ka mūsu izskats reklamē mūs. Mājās, starp draugiem, dārzā starp ziediem un aizskrienot uz veikalu pēc piena. Un šeit nebūs runa, ka tu nevari treniņtērpā un bez kosmētikas aizbizot uz veikalu. Vari. Ja jūties ērti, vari.
Sākšu ar nagu laku. Visas mēs zinām cik briesmīgi izskatās nolupusi nagu laka. Bet dažas pamanās aizbildināties, ka nebija laika. Vienā no simts gadījumiem tā laika, varbūt, arī nebija, bet pārējos deviņdesmit deviņos laiks bija. Jo, ja tev ir laiks, lai to krāsu uz nagiem dabūtu, tad ir jāatrod uz pusi mazāks laiks, lai to dabūtu nost! Bet, ja tu zini, ka tev nekad šis laiks, lai likvidētu to nolupušo briesmonību no nagiem nebūs, tad varbūt, labāk nesāc?
Legingi. Dāmas! Šis apģērba gabals nav paredzēts nēsāšanai bez tunikas, gara džempera vai svārciņiem. Nu nav, nu! Ne slaidās to drīkst, ne ne tik slaidās. Ticiet man- istabā pie spoguļa, labākajā gadījumā, nekas nespīdēs cauri, bet saules gaismā jūsu mazie noslēpumi atklājas pilnībā. Bez izņēmumiem. Vienmēr un visām.
Un, pat ja esat sapucējušās pēc visiem labākajiem paraugiem, standartiem, bet beigās savam ansamblim piespraudiet brošu-puķi, kas, galvu nokārusi, karājas kā tāda novītusi pļecka . Zieds- tā ir jaunība, svaigums, krāšņums, dzīvība, dzirksts, vasara. Un te atnākat jūs ar savu pļecku un bez vārdiem pasakiet jau priekšā- ko tad es, man jau tas viss ir garām. Tas nekas, ka seja zied un staro- simbols rāda, ka jūsu gars ir saziedējis jau kā tā pļecka pie krūts..
Der atcerēties teicienu- stundu krāsojas, bet viņš noelšas- kas par pakaļu!
Viņi ir smalkāki, nekā jūs domājiet.

otrdiena, 2015. gada 19. maijs

Nakts Tukumā

Iesākumā nevarējām izlemt- braukt uz Kuldīgu muzeju ekspedīcijā vai Tukumu. Pētot interneta resursus izlēmām par labu Tukumam viena iemesla dēļ- daudz vietu ko apskatīt...


Bet bieži jau ir tā- kas par daudz, tas par skādi. Tā nu varēja teikt arī šajā gadījumā. Pils Torņa telpas aicina iekšā modernās instalācijas dēļ. Ja apakšstāva mazā telpa vēl pārsteidza ar vēsturiskās pilsētas atveidi, tad augšstāva tikpat mazā telpa nedaudz lika vilties. Ne pati ekspozīcija- autosports šajās dienās arī Talsos bija diezgan aktuāls, bet ar to cik trūcīga tomēr kopumā bija informācija par Tukumu kopumā. Pietrūka garšas. Pietrūka tā modernisma, ko solīja Pils Torņa ārpuse. Un šī sadrumstalotība, ka muzeja galerijas atrodas citās ēkās, kas sastāv no divām istabām, man personīgi, tomēr nepatika. No otras puses- protams, ir iespēja izstaigāt Tukuma ielas...





 
Bija iespēja uzkāpt baznīcas tornī un paskatīties uz Tukumu no augšas, ko mēs gan neizmantojām garās rindas dēļ, taču sajūsmināja izgaismotie griesti virs altāra. Tomēr baznīcā sanāk atrasties dienas laikā, un šāds nakts skats, kad nedeg parastās lampas, ir diezgan rets pasākums.


 Kopumā pastaigai nebija ne vainas, re, atradu pat sev dažus favorītus



Gardā Muzeju Nakts Pastaiga Pūrē


Mēs gan esam no tiem, kas uz kādu muzeju aiziet ne tikai muzeju naktī, bet  nenosodu tos, kas to dara tikai šai vienīgajā vakarā gadā. Katram gan, ka savi iemesli, kāpēc tā.
Tā nu izlēmām, ka gana trīs gadus staigāts pa vietējiem muzejiem, jāpabraucas tā tālāk no Talsiem. Par mērķi izvēlējāmies Tukumu, bet pa ceļam piestājot Pūrē, izlēmām, ka Šokolādes muzejam braukt garām būtu grēks.
Muzejs ar patīkamu gaisotni, lai arī cilvēku bija kā jūra, tas netraucēja izbaudīt šokolādes ceļus gan vēsturē, gan saldo ceļu uz vēderu. Moderns, pārsteidzot ar katru telpu. Katram apmeklētājam tika pa šokolādes biļetei. Ko tur liegties- Pūres šokolāde jau sen kā iekarojusi vietu sirdī, aiz sevis atstājot kādreiz tik daudzināto Laimu...
Un tā kā šī gada pasākumi bija veltīti Rainim un Aspazijai, tad mākslinieki par savu Muzeju Nakts muzeju bija izvēlējušies tieši šo. Un, ja teiksiet, ka manījāt vēl kādā muzejā, tad tie nebija īstie. Īstie mielojās ar šokolādi :D

 Nu pasakiet, ka tas nav Rainis! :)
Tas skatiens...

 Re, šokolādi dzerot, vārsmas raisās un birst kā no zelta sietiņa..

Stāsts par to kā valdnieks dzēra kakao no zelta traukiem vien ir muzeja apmeklēšanas vērts. 
Aizbrauciet, lai arī jums izstāsta!

Iekārdinātāji. Saldie pavedinātāji. 
Un ja kāds jums mēģina iegalvot, ka baltā šokolāde nav šokolāde, tad ticiet man, Ir gan!

piektdiena, 2015. gada 15. maijs

piektdiena, 2015. gada 8. maijs

otrdiena, 2015. gada 5. maijs

4.Maijs. Sabile

Karogi. Veļa. Brīvība.