sestdiena, 2011. gada 31. decembris

Laimīgu Jauno Gadu!



Tā kā jaunā gadā kaut ko parasti vēlē- laimi, naudu, veselību, tad es nākamajam gadam novēlēšu visiem, kas mani pazīst to, ko tie katrs klusībā ir vēlējuši man- dubultā. Lai izdodas tev, lai izdodas man.
Un tad nu- kā mēs ar māsām sakām- Hepī ņū jū! :)

sestdiena, 2011. gada 24. decembris

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Dundaga. Izstāde pilī

Kādu dienu ņēmu un noliku visus lielos darbus malā un pateicu pati sev- tā, tagad es šūšu kartiņas. Es nezinu, kur es viņas pārdošu, bet pārdošu. Šuvu, domas raidīju kosmosā, un piedāvājums nāca pats- zvana jautā- va' ta' tev nekā nav sataisīts ko izstādē tirdziņā ielikt. Ir, ir, kā ta nav, ir :) Dundagas pilī var iet un aplūkot un iegādāt to, kas acij un sirdij iepaticies. Bijām aizbraukši ievērtēt kopskatu, jo izstāde man pirmā un tirgošanās arīdzan. Un re ku- briedīši piecu dienu laikā ir atraduši sētas kur ganīties, arī daži runči savus astes galus silda jau kāda mājās, vismaz mēnesi noteikti, goda vietā un tā, lai visi redz :) tik nopriecājos, ka vietējie nav aizstiepuši smukumu uzreiz mājās- pielikuši zīmītes, ka dabūt
vairs nevar :) Lūk, tā nu te iet. Čubinās, domā pareizās domas un viss notiek. Dzīve notiek ;)


piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Visums klausās

Visums klausās. Visums dzird. Visums piepilda. Nedaudz vairāk par šo tēmu var lasīt grāmatā "Noslēpums" (Rhonda Byrne)
Kad iegādājos šo grāmatu, pirmais bija- o, jā! man vajag tieši šīs gudrības palasīt, tieši tas man būtu tagad derīgs. Palasīju un kaut kā uzreiz nesagaidīju to ko gribēju sagaidīt un izlasīt. Grāmata tā arī līdz galam neizlasīta guļ plauktā. Noteikti, ka intereses pēc vien vajadzētu pabeigt lasīt. Jo. Visums klausās. Ikvienā mūsu vārdā, vēlmē un darbā. Pagaidām man ar Visumu izdodas sarunāt tādas mazas lietiņas, bet cerams, ka kaut kad es spēšu sarunāt arī ko lielāku, nu, piemēram, mašīnu :D

trešdiena, 2011. gada 30. novembris

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Pavasara pūc's

Pavasarī, kad saulīte spīdēja tā pavairāk, uz mūsmājām salaidās kādas septiņas pūc's. Šīs gan teicās, ka nav pāvi, bet lielījās jau nu mahten brangi. Orģinālās, neatkārtojamās :D
Izdomāt kaut ko savu vienmēr ir tā pagrūtāk, toties interesantāk. Un viss veidošanas process ir kā tortes cepšana- sastāvdaļas vienas un tās pašas, bet garša katreiz mazliet savādāka un katreiz aizvien labāka.
Tāds nu i mans lolojums. Dažas karājas mašīnās, dažas gaida svētkus.

otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Doktorātam eņģeļus!

Nevar jau nosēdēt mierā. Gribas pamēģināt. Un, ja vēl uzskrien, maizi pērkot, virsū pērlēm- nu kā Tu cilvēks nenopirksi un nepamēģināsi roku uzķimerēt ko jaunu? Patiesībā, ja mazā Sienāža daktere un māsiņa no Doktorāta tur plauktiņos nebūtu sakrāmējušas dažnedažādos eņģelīšus, tad nebūtu jau nemaz te krāmējusies. Taču tuvojas Ziemassvētki un kāpēc neiepriecināt cilvēkus, kurus reizi mēnesī veselu gadu esi saticis, vai ne?
Nu lūk! Ķemmēju netu un meklēju shēmu kā uzdarināt pērļotos. Atradu, tik, lūk, tos spārnus gan- trīs reiz lielākus izveidoju, jo man kaut kā likās, ka tie spārni par īsiem, lai tie eņģeļi varētu no zemes atrauties.
 

ceturtdiena, 2011. gada 10. novembris

Meditācija ar kaķi

Lai aizgaiņātu drūmās un bēdīgās domas šūšana nepalīdz, pat ne paši sarežģītākie raksti. Tā ir kļuvusi par tik ikdienišķu nodarbi, ka filmu var skatīties un greizi nenošūs. Tāpēc es- Nezīmētāja- ņēmu un zīmēju, darīju to, ko nemāku, un tu re! Neviena drūmā doma vairs galvā vietu neatrada. Un fonā tā mūzika, kas ārstē tieši manus nervus, mana dziesmu liste.
Septembra vidū paspēja atnākt arī pie manis kaķi no plastikas, viens jau gozējas pie kāda leduskapja, pārējie divi slaistās pa plauktu un gaida savu stundu. Un magnētus.
Ja jāsalīdzina, tad kaut ko uzķibināt ir vieglāk, nekā uzzīmēt :)

trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Par čurkstēm

Kad vēl dzīvojām vīra vecāku mājā pie mūsu istabas loga mājas čurkstes atlidoja, pateica- tā, tagad mēs te dzīvosimies, un uzcēla sev mājas. Čurkstes esot tādi ģimeniski putniņi, kas līdzīgi bezdelīgām, tikai manuprāt- mazliet mīlīgāki par šerpajiem lietus barometriem. Kad mums pieteicās pašiem mazs putnēns nolēmām, ka ir laiks meklēt savu ligzdu, ar saviem likumiem, noteikumiem, tradīcijām un vienkārši neatkarīgu dzīvošanos. Bet čurkstes tur palika. Šovasar aizbraucot ikreiz aizgāju ar šīm pačurkstēt. Re- tomēr tās mājas nepalika bez savas čurkstiņas.
Rudeņos čurkstes lido prom- tur, kur siltāks. Un te nu man bija jāpasmaida- Čurkstiņa te nav čurkstinājusies tik ilgi- laikam jau līdzi čurkstēm uz siltām zemēm siltumu meklēt būs devusies :)
Bet ne, tepat vien i. Tikai tā klusiņām čubinās, sildās pēdējā rudens saulītē, un nedaudz gaida lietu- jo, kas nu tas par novembri, bez neviena lietus mākonīša.

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Pērles.Taureņi.

Vērīgie noteikti jau labu laiciņu pamanījuši, ka modēs nākušas lielas pērles. Lielas, vienkāršas un vientuļas, jeb nē- ne vientuļas- drīzāk neatkarību pasvītrojošas. Ir jau protams tādi cilvēki, kas jaunas modes tendences nepalaiž garām ne mirkli, bet ir tādi, kas atrod savu un pie tā turās. Ja jaunās vēsmas uzrunā- ir prieks par jaunatradumu dubultā. Tā nu gadījās man. Jau labu laiciņu taisījos uz veikalu, lai tiktu pie lielajām, apaļajām. Beidzot saņēmos un uztaisīju to, ko tiešām vēlos kārt savās ausīs. Un taurenis atlidoja, nosēdās un paziņoja, ka prom neies. Ka esot gadu plivinājies pa pērļu kārbām un bundžām, ka tagad tikai un vienīgi manās ausīs :)

piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

Izaicinājums

Tam ,kurš neko nav mācījies par krāsām, to saderību un vispār viņam vienmēr visās dzīves situācijās ir stipri jāpadomā kas tad der kopā un kas ne, izaicinājums ir salikt kopā vairāk nekā trīs krāsas. Man pašai liekas, ka mazliet, mazliet sanāk, bet gribētos jau lai sanāk tā ar šiku. To es vēl mācos. Uzšūt šos kaķus krāsās ko pati sadomāju un saliku kopā bija tāds neliels izaicinājums sev. Liekas, ka sanāca gana labi.
Un kā jau tam dzīvē vajaga notikt- tad, kad esi visu uzšuvis, tu atrdodi īsto paredzēto krāsu tabulu :)

trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Un Liliputzīlonis

Jau no pagājušā rudeņa sev solījos pamēģināt origami mākslu. Māsa pasteidzās iemēģināt roku pirmā uzlocot gulbīšus. Saņēmos beidzot arī es. Iesākumā domāju locīt populārās dzērvītes, taču pirmais kam uzskrēju virsū bija zilonis. Un pie tā arī paliku. Patiesībā, lai locītu origami ir vajadzīga iedvesma. Tā ir kā meditācija. Saruna ar sevi. Domu apskaidrošana. Jocīgi, ka locot šos ziloņus bija cilvēki un notikumi par kuriem nespēju domāt, lai kā būtu gribējies. Kā domu pavēlnieki ziloņi paši manas domas aiznesa pie cilvēka, kas satikts nav mūžību...


Kādu nedēļu atpakaļ dr.lv redzēju uzlocītus mazus origami, pūķi atceros. Tā nu man nebija miera. Mans mazais kapeik liliputzīlonis, cerams vismaz vienu aplausu izpelnīsies :)



pirmdiena, 2011. gada 26. septembris

Līnijas

Līnija pasaka vairāk par krāsu...citreiz tā veido rāmi, saturu, stāstu. Ir dienas, kad mēs runājam garās līnijās, ir dienas, kad īsās. Ir dienas, kad mēs uz līnijām uzsēdinam notis un aizplūstam atmiņu līniju līkločos, šleipītēs un bantītēs...Ja smieklus zīmētu kā līnijas, tad šīs līnijas kārtotos kā žoga mietiņi stāvus? Vai arī tie saritinātos kā siens siena ruļļos?
...Attēlā viens no svaigākajiem darbiem.

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Kaķi ciemiņam

Mans šodienas ciemiņš tika pie lazanjas un kaķa. Tā kā viņam ir arī mašīna, tad tagad mašīnā karāsies viens M. Šerijas kaķis manā izpildījumā :)








Top vēl. Doma ir, ka būs iekš kartiņām...




P.s. Bet, lai redzētu lielo bildi, spied uz mazās :)

pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Septembris

Gribas rudeni ar krāsainām lapām, sauli un rasu, kas nenožūst līdz pusdienas laikam...gribas saules zaķus, kas spēlējas ezera viļņos...gribas skanīgus smieklus kā mazas pērļu bumbiņas ripojam pa kalnu lejup un pa kalnu augšup...gribas šūpolēs pie jūras ļaut vējam pīties matos un pirkstu galus saldēt...gribas karstu tējas tasi kafejnīcā pie liela loga, kur var vērot steidzīgus un nesteidzīgus garāmgājējus...gribas sarunas un klusumu un kopā būšanu ar Cilvēku...Ar savu cilvēku...un vakarā gribas pārrasties mājās, kur sagaida mazs ķipars ar smaidu līdz ausīm...

otrdiena, 2011. gada 13. septembris

Kaķi

Kad mēs paaugsimies, mums būs kaķis. Bet pagaidām iztiekam ar zīmētiem, no plastikas veidotiem, krustdūrienā izšūtiem kaķiem. Pāri visiem citiem kaķiem, sirdij vistuvākie kļuvuši Margaretas Šerijas neatkārtojamie kaķi, kas dzīvo paši savu, īstu dzīvi. To raksturi ir tik tuvi, pazīstami un tomēr tik pārsteidzoši, ka ikreiz uzlūkojot tos gribas pasmaidīt un piekrist teicienam, ka "Viss, kas pasaulē radīts, ir radīts kaķu labad". Te nu ir mani pirmie izšūtie M.Šerijas kaķi (ne pēdējie, noteikti)- skiču kaķi.
Lai apskatītu lielākā izmērā, spied uz bildi :)

otrdiena, 2011. gada 30. augusts

"Mīlestība. Aizspriedumi. Indija."

Cilvēki, kuri manā skatījumā ir garlaicīgi, ļoti reti kad spēj patērēt manu laiku. Tāpat ir ar filmām un seriāliem. "Mīlestība. Aizspriedumi. Indija." reiz nu ir seriāls, kas ir aizrāvis savā krāšņumā un patiesumā. Tikai viens jautājums- vai tiešām tur aiz melnā ekrāna sēdošie un visu programmu koriģējošie neaizdomājas, ka šo seriālu ir vērts redzēt ne tikai mājsaimniecēm un bezdarbniekiem? Respektīvi- vai tad vakari nevar iztikt bez vienas "cīesai" sērijas? Jebšu jāizglīto ir tikai augstāk minētā sabiedrības daļa, jo izglītotie (!) jau strādā?
A te viens no  filmas mūzikas celiņiem, kas uzlabo omu ikreiz to dzirdot :) Un, ja zin stāstu, liek arī pasmaidīt ūsā :)

svētdiena, 2011. gada 28. augusts

Dziesma

       
Dzenā vēji viļņu vālus
   Ezerā
Un tu atkal esi tālu,
   Kāpēc tā?

Rudzi san un baltā tvaikā
   Ziedēt sāk-
Viens var nomirt tādā laikā,
   Mīļotā!

Nāc, kad rīts ar sārtu liesmu
   Tālē zied.
Klausīties cik skaistu dziesmu
   Ezers dzied.

Dziesmu tad no sirdīm abām
   Sāksim mēs.
Ezers gribēs labāk -
   Nevarēs!

Apklusīs un viņā pusē
   Dzirdēs mūs.
...Ezers visu nakti klusēs,
   Dusmīgs būs.

Bet, kad atkal spožā liesmā
   Atnāks rīts,
Nospriedīs, ka laba dziesma,
   Dziedās līdz.

Mēs ar viņu būsim rados-
   Viņš nav ļauns,
Un, kaut tam jau tūkstoš gadu,-
   Viņš ir jauns.

Arī mēs pret gadu tāli
   Iesim tā,
Kā iet baltie viļņu vāli
   Ezerā.

/O.Vācietis/

trešdiena, 2011. gada 24. augusts

Brīvdienās...

Katrreiz dodoties ilgāku laiku prom no mājām, vienmēr cenšos atstāt mūsu mazās ģimenes mazo mitekli uzkoptu un sakārtotu. Lai namiņš atpūšas no ikdienas. Lai ciemos esot, par mājām iedomājot, tās atmiņā būtu saulainas un mūs atpakaļ gaidošas. Lai pārrodoties nebūtu nastas un pienākumu jūras sajūta...

pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

Kvā nemāku

Dzīvniekus un ģīmjus zīmēt nemāku, modelēt arī nē. Tādēļ vardes izskatu aizņēmos, var teikt,  ka nošpikoju (špikoju reti, tāpēc nekaunos atzīties). Bet visu pārējo uzveidoju no savas galvas. Šis tapa kā "paldies" varžu kolekcionārei par ziemā man sniegto palīdzīgo roku.

sestdiena, 2011. gada 13. augusts

Pārvērtības

Kā lietus noplucinātais bruņurupucis no Zīlītēm  Saulgriežos pārvērtās...




                                                                  







...un kļuva par  košu bruņurupuču meiteni. Ja teiksi, ka galvai un kājām jābūt zaļām, tad teikšu, ka dāma ir ļoti tīrīga :)

ceturtdiena, 2011. gada 11. augusts

Puikas mēra

Kādu vakaru devāmies mazā pastaigā līdz tuvējam ezeram. Trīs puikas, tādi, kas iet jau kādā piektā, sestā klasē peldējās. Ūdensbrilles bija tā pati svarīgākā lieta šajā ūdens pasākumā. Iespēja izzondēt ezera krasta gultni, meklēt acīm noslēpto, kas gan var būt svarīgāks un interesantāks, ja ir tāda atribūtika paķērusies līdz? Un liekas jau, ka brilles bija gana labas, jo no puiku sarunām varēja saprast, ka redzēt var labi, un mēs krastā tupētāji šo to nespējam ieraudzīt. Nu, piemēram, ka tur- zem ūdens ir pudeles. Un ziniet cik? Da hu*a un vēl vairāk.
Iesākumā mums šī mērvienība lika saraukt pieri, pēc tam jau mēģināt atrisināt šo mērvienību skaitļos. Diez cik tas ir? Ja rēķina pudelēs, kuras ir saliktas kastēs, kas ir sakrāmētas viena virs otras, tad sanāk, ka skaitlis svārstās no 70-100
Hmm...

trešdiena, 2011. gada 10. augusts

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Starpbrīžos.

Pa vidu jeb starpbrīžos uztop kaut kas, kas veidojas ātri. Interjeram. Kam tie starpbrīži? Labs nāk ar gaidīšanu. :)
Plastikas rozes beidzot sagaidīja savu ķēdīti, bet ķēdīte gaida savu aizdari. Tāpēc tikai fragments no tā, kas būs ap kaklu.
Kad roka uztrenēta veidot rozes no plastikas, tad var uzveidot arī cukurrozes, kas nu jau notiesātas, bet bija kā dekors visādiem citādiem gardumiem uz saldumu šķīvja.