Ieelpot

Tā tas bija nu jau kādu laika sprīdi atpakaļ. Atceros tā visspilgtāk pagājušā gada rudeni, kad man likās, ka neesmu īsti normāla. Proti- man nepatika klausīties mūziku. Lieki. Noklausījos tieši tās dziesmas, tos izpildītājus ko kādā brīdī vēlējos dzirdēt, bet pārējā laikā man skanēja klusums. Un likās, ka tas nav normāli. Nu kā var neklausīties mūziku, ja visi klausās. Nu labi, visiem skan. Bet man negribējās. Tā nu es kādu laiku tāda nenormāla staigāju, līdz kādā intervijā dzirdēju, ka K. Kazāks stāsta to pašu. Ka viņš izvēlas vai nu to, ko konkrēti grib dzirdēt, vai klausās klusumā. Redz! Nebiju tāda vienīgā.
Nedalīšu cilvēkus kastās, kategorijās, situētībā, bet ticu, ka mēs visi sadalāmies tādās kā neredzamās grupiņās un ieelpojam reizē. Vienu un to pašu. Mūziku, grāmatu, domas,  laiku. Un dažreiz mēs nemaz neesam pazīstami, tik elpojam vienu un to pašu. Un ir tik patīkami apjaust,  atklāt šos sev līdzīgos...
Kā ir tagad? Elpoju līdz laikam. Ja tev liekas, ka tu esi iepalicis, vai vienkārši gribi sačomoties ar jaunatni, tad paskaties pāris vakaros kanāla Kidzone mūziku. Būsi atpakaļ zirgā :)

Skaties Ezerā. Kaņieris

Redz, teika vēsta, ka te kādreiz bijušas lielas salas un kāda vecenīte ganījusi tajās savu govi Kaņu. Reiz uz vakara pusi uznācis liels mākonis, un vecenīte jau domājusi, ka būs negaiss. Tad acumirklī nokritušas no debesīm trīs zivtiņas un pēc brīža jau vesels ezers, bet večiņa ar Kaņu noslīkušas.

 Teikas sakarā varētu teikt- kāda likteņa ironija, jo ezera vidējasi dziļums ir tikai 0,6 metri. Veča ar Kaņu būs ganījušās, tā dziļākajā vietā, kas ir 1,8 metri.

 

 Ezerā ir konstatētas 237 putnu sugas (pavisam Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas). Un par tā vēsturisko nozīmīgumu putniem liecina arī tā nosaukums- Kaņieris, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē "zosu ezers".

Riekstu pussalā ir izveidots putnu vērošanas tornis. Es gan vairāk priecājos par skaisto saulrietu, jo bez binokļa putnu sugu neatpazīt.

Tieši pretim putnu vērošanas tornim atradām dēļu laipu, kas ievijās dziļi ezerā gar abām malām veidojot augstu niedru sienu. Tā kā gājēji bijām trīs, tad īpaši klusu tas nebija. Iespējams, esot pavisam, pavisam klusiņiem, varētu atklāt pārsteidzošu ezera savrupo dzīvi.

Gluži kā akvarelis...

 

Nu lūk! Ar šo varētu teikt, ka rudens burvība šogad ir atrasta.

Čau, Rudenī! Čau, Virtuālajā!

    Pēc tik garas pauzes nepavisam nav viegli atsākt rakstīt. Kauns pašai par sevi. Tik ļoti, ka nu jau tas jādara par spīti.

    Un smieklīgi. Kad reiz esi saņēmies atgriezties virtuālajā dzīvē- reālā dzīve aizliek kāju priekšā un sak- ne, vispirms tiec galā ar manām problēmām. Tai piebiedrojas dators, kurš aizmaršē katru otro dienu pa savām takām, un nekas neatliek kā ņemt papīru un savu garo domu pierakstīt, lai apņemšanās "rīt" piepildītos.
   Beidzot šis "rīt" pienācis. Apsveicu sevi un mieloju savu prātu ar virtuālu kūciņu- reālajām jāliek punkts, savādāk var pienākt diena, kad ripošu.  He! Tikko iešāvās prātā- atsakos no reālajām kūciņām un sāku barot savu dvēseli ar klejojumiem virtuālajā vidē :)
   Nu lūk! Varam izlikties, ka šīs pauzes nav bijis. Vai, ka tik gara nemaz nav bijusi. Tikai pietiekama, lai atvilktu elpu..
   Izliksimies, tāpat kā es izlikos, ka izdedžu kaudzē neredzēju pussadegušu savu darināto lietu. Lieta gan tikai lieta, kas gadu gaitā nolietojas, bet ja nepaiet ne pusgads kopš no sirds dāvināta, un vēl simts argumenti, kurus neuzskatīšu, tomēr noveda mani pie lēmuma šim konkrētajam cilvēkam vairs neko nedāvināt, ja vien tas nav nācis no Ķīnas. Es neesmu Ķīna.
   Kā jums rudens? Man ne visai. Šķiet rudenim akvareļi nebij laicīgi iegādāti. Palikuši vien dzeltens un dzeltenbrūnais, tad nu mērkaķojas. Paldies saulrietiem. Savādāk būtu pavisam švaki.
  Starp citu, ja jums ir skujeņi, palaistiet. Citādi pēc tik sausa rudeņa, tiem būs dikti grūta ziema.
  Un ģērbieties koši. Ja jums nav nekā koša- variet izlīdzēties ar baloniem kā es :)