trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis

pirmdiena, 2015. gada 27. aprīlis

ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Saulriets

 Dzīvojot tuvāk debesīm saulrieti ir platāki, garāki un košāki. Ik vakaru citas krāsas un noskaņas...
Un vēl mums sakārojās aizbraukt līdz jūrai, kur saule nogrimst jūras rāmajā spogulī-

 




ceturtdiena, 2015. gada 9. aprīlis

Aiz Loga Vējš

Aiz loga vējš purina un šūpo, trenkā aizbēgušos maisiņus un iepakojuma papīrus, ieskrien suņam pa vienu ausi iekšā, pa otru aizksrien tālāk iekšā zirga astē un kaķa astē, izpūš caur katru spalvu un apvijas ap katru saru...Dūmeņi nespēj savas dūmu strūklas taisni noturēt, tās neko nezīmē, tik aizvijas vējam līdz.
Manā skatu tornī aukstāks kā iepriekšējā. Te vajag jaku un zeķubikses, un siltās vilnas zeķes (mīļā draudzene, tu droši vari adīt jau nākamajiem ziemassvētkiem man jaunu dāvanu pāri). Te vajag pastāvīgi siltu kūpošu tējas vai kafijas krūzi, otru segu ejot gulēt un stipri saņemties, lai no rīta no siltās midziņas spētu izrāpties. Manas naivās cerības uz siltumu...cerams, drīz...
Bet nav jau tā, ka mēs te tikai drebināmies...

 
Saka, ka trauki plīst uz laimi. Nu man tā laime šogad Milzīga. Tik daudz saplīsušu trauku! Un starp tiem divas vismīļākās glāzes un zaķu krūze. Mīļie, ja jūs kur redzat šādu krūzi, uzdāviniet man, labi?
 
 
Ejam uz nodarbībām un darbinam gan pirkstiņus, gan prātiņus.
 

Redz ko mazie pirkstiņi salipina! Ziloņmeistarei zilonīti.
 
 

Lieli pirksti, kad atpūšas no tamborēšanas šad tad kaut ko uzzīmē...
 

...un aizraujas...
 

 
...un aizraujas, un uztapina simts mazus putniņus. Neesmu gan vēl izlēmusi ko  šiem simts čivinātājiem likt darīt.
 
Tā nu mēs te līdz ar vēju spēlējamies savā nodabā.