Kad man pajautāja uz kurieni es vēlētos aizbraukt, man ilgi jādomā nebija. Gribēju tikt prom no civilizācijas. Prom no meliem, liekulības, savtīguma. Nē, es to ne par visiem un visu, bet pēdējā laikā dažas instances mani izvedušas.
Tāpēc es gribēju prom. Uz mežu. Pie zirgiem.
Ceļa kilometri līdz Engures ezeram mērķtiecīgi ruka mazumā, bet mans prāts zīmēja satikšanās ainu. Ainu, kurā gribējās sajust dzīvnieku. Viņa patiesumu. Viņa ticību lietu kārtībai.
Dažreiz vēlmes piepildās itin ātri un tādā izpildījumā, ka par maz nesanāk.
Sirds mazliet trīcēja satiekot savvaļas baru bez elektriskiem ganiem, žogiem un norobežojumiem.(Jā, mēs paši informācijas trūkuma dēļ gan iegājām dziļāk, nekā drīkst! Jūs tā nedariet!)
Nebija paredzēts satikt šos dzīvniekus šādā izpildījumā.
Sirds mazliet trīcēja, kad viss bars mūs ielenca savā barā. Apostīja. Nē, nekā garšīga mums diemžēl nebija. Tā nu mūs iztestējuši, visi aizgāja savu ceļu. Taču viens pēkšņi apstājās.
Mēs pie šiem zirgiem atbraucam nu jau kādu sesto vai septīto gadu. Un man nav ne jausmas, cik daudz tāds zirgs atceras un patur prātā. Taču man pie viņiem patīk. Viņi ir mani draugi.
Tāpēc es gribēju prom. Uz mežu. Pie zirgiem.
Ceļa kilometri līdz Engures ezeram mērķtiecīgi ruka mazumā, bet mans prāts zīmēja satikšanās ainu. Ainu, kurā gribējās sajust dzīvnieku. Viņa patiesumu. Viņa ticību lietu kārtībai.
Dažreiz vēlmes piepildās itin ātri un tādā izpildījumā, ka par maz nesanāk.
Nebija paredzēts satikt šos dzīvniekus šādā izpildījumā.
Sirds mazliet trīcēja, kad viss bars mūs ielenca savā barā. Apostīja. Nē, nekā garšīga mums diemžēl nebija. Tā nu mūs iztestējuši, visi aizgāja savu ceļu. Taču viens pēkšņi apstājās.
Sagaidīja mūs un plecu pie pleca kādu gabaliņu mūsu dzīves sakrustojās.
Aizved mani tur :* :) :* :) :*
AtbildētDzēstRonja laupītāja meita! :)
AtbildētDzēst