Rudens drēgnums lien pa visām šķirbām istabā. Ielien skapī, izslidojas pa paklāju uz tā atstājot pelēkas pēdas, ielīp kaktā un uzglūn kā kaķis pelei. Lien aiz apkakles un saldē kāju pirksus. Un vienīgais veids kā priecāties par rudo ir uzvārīt karstu tēju ietīties segā un klaiņot pa interneta dzīlēm. Un gaidīt siltumu radiatorā. Un cerēt, ka tā sāpīte kaklā nepārvērtīsies par milzu bubuli vārdā angīna.
Cik labi, ka mums abiem ar mazo sienāz ir mīļu roku adītas zeķes. Novēlu visiem tādas :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru