Dažreiz, kad skatos uz kādu savu vecāku darbu, brīnos- kur man tajā laikā varēja būt tik daudz pacietības? Un tā ir katrreiz no jauna. Paies kāds laiks un šobrīd izšūtos darbus uzlūkošu ar to pašu skatienu- vai to tiešām taisīju es?
Vai es otrreiz taisītu tik daudz rozes? Nezinu. Ja jā, tad tam vajadzētu traki daudz pacietības sakrāt, jo otrreiz to darot es gribētu izdarīt vēl nedaudz rūpīgāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru